Visstraujāk eiro viltojumi Latvijā pieauga pērnā gada vasarā, kad melnajā tirgū sāka parādīties profesionāli izplatītāji. Salīdzinot ar laiku uzreiz pēc pievienošanās eirozonai, šogad viltojumu skaits audzis. Pirmajos sešos mēnešos Latvijā atklātas 316 viltotas banknotes un 134 monētas, un tas ir vairāk nekā pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas, kad atklāja vairāk nekā 300 viltotas eiro naudas zīmes.
Tomēr Latvijas Bankā norāda, ka šis nav augsts rādītājs un ka Baltijas valstis viltojumu izplatības anti-topā atrodas pēdējās vietās.
Vēl aizvien visvairāk Latvijā ienāk 50 un 20 eiro banknošu viltojumi, un visbiežāk viltojumu pēdas ved uz Itāliju. Tāda tendence ir arī visā eirozonā.
Līdz šim neviens viltotājs Latvijā nav aizturēts, tikai viltotās naudas izplatītāji.
"Ja mēs runājam par tām personām, kuras ir šogad aizturētas un atzītas par aizdomās turamām, tad lietas, cik man zināms, vēl šobrīd nav nosūtītas kriminālvajāšanai. Tās tiek izmeklētas, un tikko tās tiks nosūtītas prokuratūrai, tā attiecīgi sūtīs uz tiesu, un pēc kaut kāda laika personas saņems savu sodu," raidījumam stāstīja Valsts policijas pārstāvis Raitis Kalnačs.
Policija arī atzīst, ka parādās jaunas tendences viltotas naudas izplatīšanai, taču sīkāku informāciju neatklāj, lai kādam no viltotājiem šādi nepasniegtu gatavu recepti naudas viltošanā.
Novembrī apgrozībā parādīsies jauna parauga 20 eiro banknotes, kurām pirmo reizi tiks iestrādāta drošības zīme – lodziņš.
Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš stāstīja, ka lodziņa ideja patiesībā ir aizgūta no mūsu latiem. "Vēl ilgi pirms eiro ieviešanas, pirms eirozonā mēs bijām, ECB naudas eksperti brauca pie mums uz Latvijas Banku pētīt, kā mums veicas ar 100 un 500 banknotēm, kurām arī bija lodziņš, gan mazliet vienkāršākā izpildījumā," stāstīja bankas pārstāvis.
Bankā zina teikt, ka Latvijā šādas latu banknotes nevienam nebija izdevies viltot.