ST pagājušajā nedēļā, 13.decembrī, ierosināja lietu par prasībām attiecībā uz valsts valodas zināšanu līmeni deputātiem, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
ST ierosināja lietu "Par Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 1.pielikuma atbilstību Latvijas Satversmes 91. un 101.pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6.panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31.pantam".
Tikmēr Satversmes 91.pantā ir noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Attiecīgi Satversmes 101.pants paredz, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā daļā tiek skaidrots, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Savukārt, kā norāda pieteicēji, Ministru kabineta iekārtas likuma 31.pants nosaka gadījumus, kad Ministru kabinets (MK) var izdot ārējus normatīvos aktus, - ja likums MK tam īpaši pilnvarojis vai lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu, denonsētu starptautisko līgumu vai apturētu tā darbību. Tāpat MK to var darīt gadījumos, ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts.
Čehova un Kravcovs ST norāda, ka apstrīdētā norma MK noteikumos stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc pašvaldību vēlēšanām un tā izvirzot prasības, kādas neesot bijušas izvirzītas deputātu kandidātiem. Šīs prasības, piemēram, neattiecoties uz tiem, kas ir pabeiguši mācību iestādes ar latviešu mācībvalodu.
Tādā veidā apstrīdētā norma pārkāpj vienlīdzības principu un ierobežo Satversmes 101.pantā noteiktās tiesības. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka MK izdevis apstrīdēto normu bez likumdevēja pilnvarojuma. Papildus apstrīdētā norma neatbilst arī Valsts valodas likumam, kas paredz prasības pašvaldību domju darbiniekiem, bet ne deputātiem.
Saeimai līdz nākamā gada 13.februārim ST ir jāiesniedz atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir nākamā gada 13.maijs.