Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Krēsliņš ierosinājis Zemessardzi pārveidot par NVO; Pabriks kategoriski iebilst

Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) ierosinājis Zemessardzi pārveidot par nevalstisko organizāciju (NVO) un iekļaut to Iekšlietu ministrijas sastāvā. Kategoriski pret šādam ierosinājumam ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) - viņš uzskata, ka šāds solis nozīmēs Zemessardzes sagraušanu.

"Uzskatu, ka Zemessardzes statusa maiņa faktiski nozīmētu Zemessardzes sagraušanu," Dienai norādīja A.Pabriks. "Zemessardze ir un paliks Nacionālo bruņoto spēku neatņemama sastāvdaļa un viens no valsts aizsardzības balstiem. Šādas idejas fundamentāli iedragā valsts aizsardzības spējas un apdraud Zemessardzes pastāvēšanu."


Viņš arī norāda, ka, mainot statusu, nebūtu iespējams saglabāt Zemessardzes pašreizējo struktūru un profesionālās sagatavotības līmeni, tādejādi būtiski apdraudot NBS rezervju sistēmu, jo Zemessardzei ir nozīmīga loma gan drošības, gan aizsardzības kontekstā. Turklāt, ņemot vērā Latvijas atteikšanos no obligātā militārā dienesta, statusa maiņa sagrautu aizsardzības sistēmas vienīgo tiešo saikni ar sabiedrību. 

A.Pabriks uzskata, ka Zemessardzes pašreizējais statuss ir principiāli svarīgs, īstenojot tās galveno mērķi - iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā, nodrošinot bruņoto spēku saikni ar sabiedrību, stiprinot sabiedrības apziņu, patriotismu un lepnumu par savu valsti. Zemessardze jau šobrīd ir visveiksmīgākais risinājums Baltijas valstīs, kas sevi jau ir pierādījusi, regulāri sniedzot atbalstu sabiedrībai, piedaloties NATO mācībās un pat starptautiskās operācijās, norādīja ministrs. 

Zemessardzes militārās lomas spilgts pierādījums ir ministra atbalstītā inovatīvā iecere deleģēt Zemessardzes vienību Eiropas ātrās reaģēšanas spēku dežūrai 2013.gadā. Tas būs jauns un nozīmīgs solis Zemessardzes militāro spēju apliecinājumam. Vienlaicīgi Zemessardze aktīvi turpina ikdienā snieg atbalstu gan vietējām pašvaldībām, gan iekšlietu sistēmai dažādās situācijās tai skaitā pazudušu personu meklēšanā, ārkārtas situāciju radīto seku novēršanā, skaidroja A.Pabriks.

Ministrs cer, ka šādas idejas nav guvušas atbalstu nedz Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijā, nedz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kas ceturtdien gatavojas izskatīt šos K.Krēsliņa priekšlikumus. 

Aizsardzības ministrs aicina deputātus diskutēt par to, kādā veidā nodrošināt darba devēju ieinteresētību un pienākumu atbrīvot zemessargus dalībai apmācības vai dienesta veikšanas laikā, kas ļautu vēl būtiskāk stiprināt Zemessardzes spējas iesaistīties gan valsts aizsardzības uzdevumu veikšanā, gan atbalsta sniegšanā dažādiem Latvijas dienestiem un pašvaldībām. 

K.Krēsliņš aģentūrai LETA skaidroja, ka nekādu skaidru priekšlikumu par Zemessardzes pārveidošanu viņš neesot izteicis. Vēl pagājušā gada decembrī deputāts nosūtījis AM vēstuli, uzdodot virkni jautājumu par valsts aizsardzības politikas veidošanu. Vēstulē esot minēti vien daži ierosinājumi par nepieciešamību pārdomāt, kā valstī tiek realizēti drošības jautājumi.

Savā vēstulē ministrijai K.Krēsliņš apliecina, ka Zemessardze ļoti veiksmīgi palīdz sabiedrībai dažādu dabas katastrofu seku slāpēšanā: plūdu, sniegputeņu, vētras. Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz Latvijas veiksmīgo pieredzi Aizsargu organizācijas darbībā sabiedriskās kārtības uzturēšanā, kas arī sniegtu palīdzību policijai, palīdzētu sabiedrības patriotiskajai audzināšanai.

Deputāts uzskata, ka nav jādublē gatavošanās starptautiskajām operācijām vai misijām gan Sauszemes spēkiem, gan zemessargiem, jo cilvēki, kas dodas misijās, pirmkārt, ir karavīri.

K.Krēsliņš norāda, ka liels un ļoti nepieciešams ir Latvijas teritorijas atmīnēšanas darbs un tas ir jāturpina, bet, kā pakļautībā atrodas šīs vienības, ir diskutējams jautājums.

Deputāts vēstulē AM atzīmē, ka tagad daudzas AM un IeM funkcijas pārklājas. "Nākotnē šī tendence pieaugs, piemēram, teroristu uzbrukums, iekšējie nemieri, provokācijas, nekontrolēta vai grūti kontrolējama bēgļu plūsma, dažādas dabas un rūpnieciskās katastrofas," uzskata deputāts.

Vēstulē ir vēl virkne citu deputāta jautājumu, uz kuriem atbildi no ministrijas viņš esot saņēmis tikai šomēnes. Trešdien Saeimas komisijā tikšot skatīti gan deputāta jautājumi, gan ministrijas atbildes, kā arī deputāta komentāri par šīm atbildēm. K.Krēsliņš uzskata, ka minētais jautājums ir jāizdiskutē un tikai tad jāvienojas par kādu konkrētu priekšlikumu.

(papildināts ar K.Krēsliņa skaidrojumu pēdējās 5 rindkopās)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas