Rosseļhoznadzor ir noteicis pagaidu liegumu visai zvejas produktu apstrādes nozarei.
Šobrīd PVD eksperti un zvejas produktu ražotāji iepazīstas ar saņemtā ziņojuma saturu.
Ziņojumā uzsvērts, ka PVD jāveic pastiprināta visu uzņēmumu kontrole un par dienesta veiktajām darbībām un uzņēmumu ieviestajiem korektīvajiem pasākumiem jāsniedz atbilde Krievijas Federācijas dienestam.
Pamatojoties uz PVD sniegto atbildes ziņojumu, kā arī uzņēmumu veiktajām korektīvajām darbībām, Rosseļhoznadzor lems par pagaidu aizlieguma atcelšanu.
PVD organizēs operatīvu sanāksmi ar Zivrūpnieku asociāciju un zvejas produktu ražotājiem, lai lemtu par tālākajām darbībām un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.
Kā ziņots, Krievijas dienests jau vakar vakarā paziņoja, ka no 4.jūnija aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas.
Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu. Tikmēr Rosseļhoznadzor speciālisti "turpina konsultācijas ar Baltijas valstu kolēģiem".
Kā ziņots, 29.maijā Krievija jau neoficiāli pavēstīja, ka aizliegs Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas importu, pamatojot to ar ''atklāto pārkāpumu sistemātisko raksturu''.
Kā aģentūrai LETA toreiz atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), aizliegums nav saistāms ar šprotu kvalitāti, bet, iespējams, tam ir saistība ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Tāpat viņš atzina, ka pagaidām pāragri prognozēt eksporta aizlieguma ekonomisko zaudējumu apmēru, bet atzina, ka zivrūpnieki var rēķināties ar valsts atbalstu.
"Lai gan zaudējumi būs, to apmēri nebūs katastrofāli. Rubļa krituma dēļ cenas ir zemas, pirktspēja vāja un peļņa Krievijas tirgū šprotu ražotājiem vairs nav tāda kā agrāk. Tomēr runāšu ar premjerministri, ar valdību, lai ražotāji varētu rēķināties ar valsts atbalstu, līdzīgi kā tas bija piena nozarē. No Eiropas nekāda atbalsta gan nebūs, jo vairākkārt norādīts, ka ražotājiem bija jārēķinās ar Krievijas tirgus nestabilitāti," atzina ministrs.
Tikmēr Zivrūpnieku savienībā atzina, ka aizliegums būs smags trieciens visai Latvijas zivju pārstrādes nozarei, jo daudzi cilvēki zaudēs darbu, pārsvarā atsevišķos piekrastes rajonos.
Viņš uzsvēra, ka uz Krieviju Latvijas zivrūpnieki eksportē aptuveni 50% produkcijas par kopējo vērtību aptuveni 100 miljonu eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo aptuveni 20 uzņēmumi, un daļai no tiem eksporta uz Krieviju daļa ir visnotaļ liela. Atsevišķiem uzņēmumiem Krievijas lēmuma dēļ būs uz laiku jāaptur darbība, jāsamazina darbinieku skaits, lai censtos sameklēt jaunus tirgus, bet atsevišķiem uzņēmumiem, iespējams, arī neizdosies atsākt ražošanu.
Šmits, apzinoties Latvijas iespējas, necer uz valdības tiešu finansiālu palīdzību zivrūpniekiem, taču sagaida pretimnākšanu citā veidā, piemēram, piešķirot skartajiem uzņēmumiem nodokļu atlaides, palīdzot sameklēt jaunus tirgus. Zivrūpnieku savienības prezidents pauda arī pārliecību, ka Latvijas pārstāvjiem būtu jāprasa palīdzība no ES neieņemto ieņēmumu kompensēšanai un sociālās spriedzes mazināšanai, ņemot vērā, ka šis Krievijas iespējamais lēmums visvairāk skars ES-Krievijas pierobežas valstis.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija noteica Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.