Krievijas kavēšanās dēļ vēsturnieku komisija joprojām darbu nav sākusi

Viņš atzina, ka komisija īsti darbību sākusi nav, jo, ja Latvijas vēsturnieki ar daudziem jautājumiem saistībā ar šo komisiju bija tikusi galā jau janvārī, tad Krievija tikai vēl maijā paziņoja par komisijas vadītāju Aleksandru Čubarjanu, bet pilnais izvirzīto locekļu sastāvs pat joprojām nav zināms.Patlaban notiekot sarunas ar Čubarjana palīgiem un šonedēļ - 19. un 20.jūnijā - Feldmanis un Valsts prezidenta padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda dosies uz Maskavu, lai vēl izrunātu visus strīdīgos jautājumus un vienotos par to, kur notiks pirmā komisijas sēde un kādi būs tajā apskatītie galvenie jautājumi.Uz jautājumu, kādēļ Krievijā tik ilgi ievilkusies komisijas izveide, vēsturnieks norādīja, ka viņam tas skaidrots ar lielo birokrātiju. "Man atbildēja, ka tur tomēr valda diezgan liela birokrātija un nevarēja tā īsti vienoties par to, kura institūcija pārraudzīs šīs komisijas darbu.. Esot bijis zināms strīds starp izglītības ministriju un Krievijas Zinātņu akadēmiju," pastāstīja Feldmanis. Tomēr patlaban noteikts komisijas sastāvs, kas gan Latvijas kolēģiem vēl nav zināms pilnībā, taču tiek solīts Maskavā.Pagaidām vēl neatrisināto jautājumu skaitā ir gan jautājums par komisijas locekļu skaitu, ko Krievija vēlas lielāku (līdz desmit), kamēr Latvijai jau izraudzīti septiņi pārstāvji. Tomēr pret to Latvijai nav iebildumu, un Latvijas pārstāvji ir ar mieru papildināt vēsturnieku skaitu arī no savas puses.Otrs strīdīgais jautājums ir komisijas nolikums, ko Krievijas vēsturnieki vēlas vispārīgāku, nekā patlaban Latvijas puses izstrādātais. Tomēr arī tam var piekrist, ka Latvija to izveidojusi ar pārāk konkrētiem uzdevumiem.Lielākās domstarpības varētu rasties jautājumā par apskatāmo laika periodu."Droši vien domstarpības būs un mēs negrasāmies piekāpties vienā jautājumā - viņi grib to mūsu komisiju mazliet atšķaidīt. Atšķaidīt tādā veidā, ka nodarboties ne tikai ar 20.gadsimta jautājumiem, bet viņi vēlas arī iekļaut, lai komisija nodarbotos ar 19.gadsimta jautājumiem," norādīja Feldmanis.Tomēr šajā jautājumā Latvija nedomā piekāpties, arī abu valstu prezidenti, vienojoties par komisijas izveidi, runāja tikai par 20.gadsimta jautājumiem. Turklāt Latvijai politiskā ziņā 19.gadsimts ir mazāk interesants un arī pieeja šiem arhīviem ir daudz labāka nekā par 20.gadsimtu.Jau vēstīts, ka apvienoto vēsturnieku komisiju vadīs Krievijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta prezidents Aleksandrs Čubarjans.No Latvijas puses par komisijas līdzpriekšsēdētāju izvirzīts vēsturnieks Inesis Feldmanis. No Latvijas komisijā piedāvāti septiņi pārstāvji – Feldmanis, profesori Heinrihs Strods, Aivars Stranga, Antonijs Zunda, Latvijas vēstures institūta pētnieces Irēna Šneidere un Daina Bleiere, kā arī Daugavpils universitātes Latgales reģionālā pētniecības institūta pārstāvis Aleksandrs Ivanovs.Ziņots arī, ka Zatlera oficiālās vizītes laikā Krievijā abu valstu prezidenti paziņoja par kopīgas vēsturnieku komisijas izveidi, turklāt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apliecinājis, ka vēsturniekiem būs pieeja Krievijas arhīviem.Latvijas puses darba nodrošināšanai komisijā Valsts prezidenta kancelejas budžetā atvēlēti 4000 latu.