"Tas zināmā mērā ir kopējais sociālpsiholoģiskais fons. Tas ir saistīts daļēji ar to, ka cilvēki jūtas arvien vairāk atsvešināti no sociāliem, politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Iespējas ietekmēt šos procesus globālā līmenī ir ļoti minimālas. Valsts politika ir tikpat bedraina kā mūsu ceļi. Cilvēki jūtas zināmā mērā mazāk piederīgi ar to zemi, kurā viņi auguši. Veidojas zināma bēgšana un atsvešināšanās. Cilvēki tiešā vārda nozīmē atsvešinās un bēg no savu problēmu risināšanas," norādīja Vilks.
Kriminologs domā, ka attieksmē pret līdzcilvēkiem Latvijas sabiedrībā arī pastāv zināms etnopsiholoģiskais faktors, proti, mums atsevišķām ziemeļu tautām ir raksturīga lēnprātīga attieksme, un gulēšanu uz ielas sabiedrība uztver kā konkrētā cilvēka problēmu, nevis savējo.
"Tas ir saistīts ar etnopsiholoģiju. Dažām ziemeļu tautām raksturīga attieksme - ka gadījumā, ja kaut kas tiek nozagts vai tiek darīts pāri, tad tiek uzskatīts, ka šie cilvēki acīmredzot to ir pelnījuši. Mēs arī lielākoties esam individuālisti, mēs neesam kolektīvisti. Etnopsiholoģiskais aspekts arī parādījās pirmās Latvijas laikā, kad attīstījās viensētas," norādīja Volks.
Vienaldzībā pret līdzcilvēkiem Vilks domā, ka Latvija nav īpaši sliktāka vai labāka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Rietumu pasaulē ir pietiekami daudz pilsētu, kur RPP nofilmētās situācijas var novērot.
Iespējams, atsevišķi iemesli cilvēku vienaldzībai ir meklējami vēl no padomju laikiem, kad valdīja dubultā morāle, taču "kraut visu uz padomju laika periodu arī nav pareizi". Tāpat, iespējams, sabiedrībā pastāv stereotipi par policijas spējām reaģēt uz izsaukumu par grūtībās nonākušajiem un likumpārkāpumiem, turklāt policiju daļa sabiedrības jau vēsturiski uzlūko kā represīvu iestādi.
To, vai sabiedrības tiesiskā apziņa ar laiku uzlabosies, ekspertam ir grūti pateikt, jo tam nepieciešami pētījumi. Viņš gan atgādināja, ka saskaņā ar savulaik veiktajiem pētījumiem 70% cilvēku pauda gatavību dot kukuļus, taču tagad šādu cilvēku ir aptuveni 30%.
"Jebkurā gadījumā Latvijā tiesiskais nihilisms un dažādas apziņas deformācijas ir pietiekoši izteiktas," piebilda Vilks.
Jau ziņots, ka RPP kampaņa sākta, lai uzrunātu iedzīvotājus uz aktīvu un atbildīgu rīcību, pamanot negadījumu, nelaimē nonākušu līdzcilvēku, šķietami bezpalīdzīgu situāciju vai likumpārkāpumu. RPP ar kampaņas palīdzību aicina par nelaimi un likumpārkāpumiem ziņot operatīvajiem dienestiem, zvanot, piemēram, uz policijas palīdzības tālruni 110.
Šādu kampaņu policija nolēmusi rīkot, ņemot vērā vairākas aktuālas tendences. Piemēram, kopš 2012.gada 24.septembra Rīgā fiksēti 29 gadījumi, kad cilvēka nāves iemesls ir vispārēja ķermeņa atdzišana. 2012.gadā Rīgas Pašvaldības policijas redzeslokā nonākuši 89 bez aprūpes atstāti nepilngadīgi bērni un 220 gadījumos par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu pie atbildības saukti nepilngadīgo vecāki.
Ik gadu vairāk nekā pusmiljons latu nepieciešams, lai sakārtotu vandaļu bojātās sabiedriskā transporta pieturvietas un transporta būves Rīgā.
Kampaņas laikā ar slēptajām kamerām nofilmētas trīs samērā ikdienišķas situācijas - pirmajā videostāstā redzams, ka gaišā dienas laikā vienā no pilsētas parkiem sniegā apgūlies vīrietis, tēlodams cilvēku, kuram pēkšņi kļuvis slikti. Pusstundas laikā pie guļošā vīrieša pienāca apjautāties vien četri cilvēki.
Otrajā materiālā redzams, ka vienā no pilsētas laukumiem noklīdis bērns. Šajā gadījumā sabiedrības attieksme ir vēl bēdīgāka - pie mazuļa pusstundas laikā nepienāca neviens garāmgājējs.
Savukārt trešajā videoklipā redzams sabiedriskās pieturvietas apķēpātājs. Arī šajā gadījumā cilvēku attieksme pārsvarā bija vienaldzīga, un reti kurš uzdrošinājās ziņot par pārkāpumu vai pats vandali aizturēt.
Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs iepriekš sabiedrības vienaldzības problēmu skaidroja ar to, ka daļa sabiedrības vienkārši baidās vai nevēlas uzņemties atbildību un cer, ka operatīvos dienestus par notikumu informēs citi apkārtējie. Policija gan novērojusi, ka kūtrākie ziņotāji ir tieši vecākas paaudzes cilvēki.
Kampaņas laikā uzņemtie videoklipi ir aplūkojami RPP interneta mājaslapā rpp.riga.lv un policijas youtube.com kontā.