"JRT nes pasaulē Rīgas vārdu, tāpēc būtu tikai likumsakarīgi, ka Rīgas pašvaldība pamazām sāktu finansiāli atbalstīt šo teātri, izremontētu tā ēku un nākotnē, iespējams, pārņemtu JRT pašvaldības ziņā," teica Jaunzeme-Grende.
Šāda iecere JRT ir pārsteigums, jo ar teātri nekas tamlīdzīgs nav apspriests, apgalvoja JRT valdes locekle Gundega Palma. "Protams, jebkura ideja ir izskatīšanas vērta, tomēr šobrīd JRT nav skaidrs, kādēļ radusies šāda iecere bez pamatotas nepieciešamības teātrim vai pašvaldībai," teica Palma.
Viņa atzina, ka, pirmkārt, ideja par kādas profesionālas kultūras iestādes pāriešanu Rīgas pašvaldības paspārnē nav jauna un savulaik šādā kontekstā vairākkārt tika apspriests Dailes teātris, kas ar savu atrašanās vietu, kā arī zāļu konfigurāciju un lielumiem būtu daudz piemērotāks pilsētas, arī dažādu pašvaldības projektu vajadzībām. Pie tam savulaik Dailes teātris jau saņēma pašvaldības atbalstu.
Otrkārt, JRT atrodas vecā, valsts īpašumā esošā, bet, galvenais, rekonstrukciju gaidošā ēkā.
Visbeidzot, JRT ir valsts dibināta organizācija, un, ja Kultūras ministrija ierosina Rīgas pilsētas vadībai pārņemt JRT, neatbildēts paliek jautājums, vai tiešām un kādēļ valsts ir gatava atteikties no Latvijas kultūras zīmola - Jaunā Rīgas teātra, kas ir viens no veiksmīgākajiem valsts tēla veidotājiem starptautiskajā apritē, norāda teātra direktore.
Kultūras ministre Jaunzeme-Grende sarunā ar Rīgas mēru Ušakovu vēlas uzsvērt, ka no kultūras iestāžu skaita pilsētā lielā mērā ir atkarīga investoru interese par kapitālieguldījumiem tās attīstībā. To spilgti pierādot Ventspils, Cēsu un Liepājas piemērs.
Savukārt N.Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei pašlaik nav brīvu līdzekļu, lai varētu pārņemt JRT.
"Saprotu ministres rūpes par JRT. Bet vēlos atgādināt, ka ieguldīt līdzekļus mēs varam tikai tajās telpās, kas pieder pašvaldībai. Ja mēs teorētiski runājam par kāda teātra kā iestādes pārņemšanu pašvaldības ziņā, ir jābūt sistēmiskam lēmumam, kāpēc tieši šo teātri, nevis citu. Kāpēc JRT, bet ne, piemēram, Dailes teātri? Mēs varam par jebkādas funkcijas pārņemšanu runāt tikai ar nosacījumu, ka tam seko arī finansējums. Brīvu līdzekļu mums pašlaik nav," uzsvēra Ušakovs.
Viņš atzīmēja, ka Rīgas pašvaldība par savu naudu jau ir izremontējusi Latvijas Nacionālo operu, Nacionālo teātri, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, tagad tiek remontēts kultūras nams "Ziemeļblāzma", rindā gaida Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Jau ziņots, ka šā gada augustā valdība atbalstīja Kultūras ministrijas ieceri sākt darbu pie JRT ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijas.
Lai novērstu JRT ēkas slikto tehnisko stāvokli, nodrošinātu ērtu un drošu ēkas ekspluatāciju un uzlabotu teātra darbinieku darba apstākļus, Kultūras ministrija šī projekta īstenošanu izvirzīja kā vienu no prioritāriem un atbalstāmiem projektiem.
"Jaunā Rīgas teātra iestudētās izrādes var lepoties ar lielu pieprasījumu daudzās pasaules valstīs, teātris nes Latvijas tēlu pasaulē. Alvja Hermaņa iestudētās izrādes šajā laikā ir papildinājušas teātra budžetu ar apmēram 2,5 miljoniem eiro (1,76 miljoniem latu), kurus teātris nopelnījis kā honorāru ārzemju viesizrādēs un no kuriem attiecīga daļa ir samaksāta nodokļos Latvijā. Valsts pienākums ir nodrošināt teātri un tā apmeklētājus ar atbilstošām telpām, kuras jau sen ir kritiskā stāvoklī," atzina toreizējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V).
JRT ir sarežģīts objekts ar divām ēkām, ko jau iepriekš tika plānots savienot, un šādas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrāde varētu ilgt aptuveni gadu, iepriekš informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina. VNĪ jau pirms vairākiem gadiem veica pirmsprojekta sagatavošanas darbus.
Jau vēstīts, ka pārņemt kādu valsts kultūras iestādi Rīgas domes vadību ir centušies pierunāt arī iepriekšējie kultūras ministri, paužot pārliecību, ka "pilsētai vajadzīgs savs muzejs, savs orķestris, savs teātris". Līdz šim šādiem mēģinājumiem nav bijuši redzami panākumi.
Tiesa, dome par Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem ir atjaunojusi Latvijas Nacionālā teātra un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra ēkas. Tiek izstrādāts Rīgas Kongresu nama pārbūves par koncertzāli projekts un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijas projekts. Arī abas šīs ēkas ir Rīgas domes īpašums.