Pēc Altberga teiktā, izlemjot par šādu rīcību, NMS Laboratorijai jākonsultējas ar juristiem un jāveic vēl citi sagatavošanās darbi. “Mums ir jāsaprot, kā to nodrošināt arī tehniski.”
NMS Laboratorijas situācija ir līdzīga kā virknei citu tirgus spēlētāju, norāda Altbergs. Valsts ar uzņēmumu nav pilnībā norēķinājusies ne vien par šo un pagājušo gadu, bet parāds krājies kopš 2019. gada. Jau pēdējos trīs, četrus gadus NMS Laboratorija sarunās ar Nacionālā Veselības dienestu (NVD) aktualizē šo problēmu.
“Jau gada sākumā, kad tiek piešķirtas kvotas, mēs allaž esam esam “bļāvuši”, ka kvotu ir par maz, tās tiks pārstrādātas un gada beigās mēs atkal būsim tie, kuri ar pastieptu roku iesim un lūgsim šīs pārstrādes apmaksāt,” stāsta NMS Laboratorijas pārstāvis, paužot, ka pilnībā izprot Centrālās laboratorijas izšķiršanos.
Jau vēstīts, ka valsts finansējuma trūkuma dēļ Centrālā laboratorija turpmāk analīzes veiks par maksu vai pēc izstāvēšanas kvotu rindā. Centrālā laboratorija analīžu veikšanai jau līdz jūlija beigām bija izmantojusi valsts atvēlēto gada finansējumu visam 2023.gadam. Iemesls tam ir valsts budžeta nepareiza plānošana, valstij no vienas puses apsolot iedzīvotājiem, ka valsts apmaksās tiem veiktās analīzes, taču no otras puses neveicot pilnu samaksu tām laboratorijām, kas šo darbu veica.
Iedziļinoties skaitļos, valsts par pagājušo gadu NMS laboratorijai ir palikusi parādā 125 000 eiro, bet šogad pārstrāde sasnieguši jau teju 180 tūkstošus. Šīm summām vēl jāpieskaita kopš 2019. gada nesamaksātie nepilni 120 000 eiro, kas salīdzinoši nelielam uzņēmums ir liela nauda, uzsver A.Altbergs. Līdz ar to laboratorija jau vairākus gadus neparaksta NVD piesūtītos salīdzināšanas aktus. Uzņēmums no 2019. gada arī sācis cīņu par pārstrāžu samaksu. “Kāpēc mums būtu jāparaksta akts, kurā mums šī summa vienkārši jānoraksta?” retoriski vaicā administratīvais direktors, kurš arīdzan norada, ka uzņēmums “bez piecām minūtēm ar tiesu darbiem” pašreiz cīnās par parādu atgūšanu. Izņēmums bijis vienīgi Coivd-19 laiks, kad “bez kādas čīkstēšanas” valsts ar laboratorijām norēķinājusies pilnībā.
"E. Gulbja laboratorija" par valsts apmaksātajām analīzēm no valsts šogad nav saņēmusi ap 2,8 miljonus eiro un arī apsver šo izmeklējumu pārtraukšanu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma projektu vadītāja Džineta Dimante.
Ja laboratorija nesaņems garantijas no valsts, ka nauda tiks samaksāta, tad tā būs spiesta pāriet uz analīžu sniegšanu tikai par maksu, taču pagaidām termiņš, kad tas varētu notikt, nav noteikts, pauda Dimante. "Gaidām konstruktīvu problēmas risinājumu no jaunās valdības," piebilda Dimante.
Augusta sākumā par valsts bezdarbību šajā jautājumā intervijā laikrakstā Diena izteicās arī NMS Laboratorijas īpašnieks un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs. “Situācija ar finansējumu laboratorijām, to sniegto pakalpojumu savlaicīgu, godīgu un galvenais pilnu samaksu ir katastrofāla. Jau gadiem finansējums laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu samaksai ir bijis nepietiekams. Gan man piederošā NMS Laboratorija, gan, cik zinu, citas laboratorijas, kā arī mūs vienojošā Veselības aprūpes darba devēju asociācija regulāri darījušas šo problēmu zināmu gan Nacionālajam veselības dienestam, gan Veselības ministrijai. Diemžēl risinājums tam kā nav, tā nav rasts. [..] No gada uz gadu – kā gads beidzas, tā laboratorijas klauvē pie medicīnas kases lodziņa un žēlīgi lūdz pilnu norēķinu par padarīto darbu. Vai tiešām mums ir jāvēršas tiesā ar prasību pret valsti par nesamaksāto summu piedziņu? Tas taču būtu absurdi.”
pievienota 7. rindkopa