Lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) spētu izstrādāt priekšlikumus jaunai augstākās izglītības finansēšanas sistēmai, pērnā gada beigās aptuveni par 202 000 eiro tika pasūtīts Pasaules Bankas pētījums. Ekspertiem tika sniegts uzdevums deviņu mēnešu laikā izvērtēt starptautiskajā vidē izmantoto augstākās izglītības finansēšanas modeļu piemērotību Latvijai un sniegt rekomendācijas to ieviešanai. Lai gan darbs vēl nav pabeigts un ar konkrētiem priekšlikumiem eksperti nāks klajā vien septembrī, jau tagad ir pieejami divi no trim ziņojumiem. Rezultāti gan nav pārsteidzoši - sistēmā ir ievērojams līdzekļu trūkums. Eiropas Savienībā (ES) vidēji augstākajai izglītībai tiek piešķirti 1,26% no IKP, turpretim Latvijā tam atvēl 0,8% no IKP. Finansējuma trūkums augstskolu pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, bet līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti izaugsmei un inovācijām.
Pasaules Bankas eksperti arī secinājuši, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc principa "visiem pa druskai", galvenokārt balstoties uz uzņemšanas rādītājiem, līdz ar to finansēšanas mehānismā nav efektīvu sniegumu un konkurenci veicinošu elementu.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa Dienai paskaidroja, ka ekspertiem ir jāizstrādā trīs scenāriji. Pirmkārt, kā varētu uzlabot sistēmu pašreizējā finansējuma ietvaros. Otrkārt, kāda veida izmaiņas varētu ieviest, ja būtu pakāpenisks finansējuma pieaugums. Treškārt, ko nozīmētu pilns publisks finansējums jeb bezmaksas augstākā izglītība.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 22.maija, avīzē Diena!