Kā liecina LM sagatavotais likumprojekts Grozījumi Darba likumā, pārmaiņas skars gan darba devējus, gan darba ņēmējus.
Likumu plānots papildināt ar pienākumu darba līgumā norādīt darba devēja personas kodu, tādējādi nodrošinot iespēju precīzāk identificēt darba devēju, kas ir fiziska persona.
Paredzēts uzlikt pienākumu darba devējam nodrošināt ar darbiniekiem noslēgto darba līgumu uzglabāšanu un tūlītēju uzrādīšanu kontrolējošām institūcijām pārbaužu laikā, tādējādi samazinot darba devēja iespējas krāpties, sagatavojot dokumentus pēc pārbaudes ar atpakaļejošu datumu.
Likumprojektā noteiktas arī izmaiņas virsstundu uzskaites kārtībā un nedaudz samazināts kopējo pieļaujamo virsstundu skaits. Plānots, ka darbinieku virsstundu darbā varēs nodarbināt vidēji astoņas stundas nedēļā, pieļaujot, ka kādā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts vairāk kā astoņas stundas, bet kādā citā nedēļā mazāk. Šobrīd darbinieks nedrīkst strādāt vairāk par 144 virsstundām četru mēnešu periodā.
Tāpat paredzēts no 45 uz 30 dienām saīsināt laiku, kurā darba devējs, kas plānojis veikt kolektīvo atlaišanu, par to paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
Savukārt, lai samazinātu gadījumu skaitu, kad darbinieka attaisnota prombūtne no darba, piemēram, pārejoša darba nespēja vai dzemdību atvaļinājums, ļauj viņam izvairīties no disciplināratbildības, plānots pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai no sešiem mēnešiem uz 12 mēnešiem. Tāpat iecerēts no viena gada līdz vienam mēnesim saīsināt termiņu, kurā darbinieks var prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu.
Šobrīd likumā noteikts, ka darba devējam ir jāparedz īpaša aizsardzība darbiniecei, kura baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā. Likumprojekts paredz ierobežot šo darba devēja pienākumu laikā, nosakot, ka tas jādara ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Likumu iecerēts papildināt arī ar elastīgākiem noteikumiem atvaļinājuma naudas izmaksai. Plānots, ka pēc darba devēja un darba ņēmēja vienošanās to varēs izmaksāt ne tikai pirms atvaļinājuma, bet arī vēlāk - tā laikā vai pēc tā, bet ne retāk kā vienu vai divas reizes mēnesī. Tāpat plānoti grozījumi Darba likumā nepārprotami nosakot, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atlīdzība par visu periodu, kad viņam nav bijusi iespēja izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Likumprojektā būtiski samazināts asins vai asins komponentu donoriem piešķiramo apmaksāto brīvdienu skaitu. Šobrīd darbinieks, kurš vienlaicīgi ir gan asins, gan asins komponentu donors, var iegūt tiesības uz vairāk nekā trīs nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu. Kā skaidro LM, tas rada būtiskus izdevumus darba devējam, tāpēc plānots noteikt pienākumu darba devējam apmaksāt ne mazāk kā piecas papildu atpūtas dienas kalendārā gada laikā, pārējās nodrošinot neapmaksātas.
Vienlaikus Darba likumā iecerēts iekļaut aizliegumu nodarbināt nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu.
Ar minētajiem un vēl vairākiem priekšlikumiem izmaiņām Darba likumā nākusi klajā LM darba grupa, kurā no 2012.gada jūnija strādāja gan LM, gan Valsts darba inspekcijas pārstāvji. Liela daļa priekšlikumu ir sociālo partneru iniciēti, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.
Grozījumus Darba likumā šo ceturtdien, 14.martā, plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam tos vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.