Šobrīd VM ir izstrādājusi grozījumus valdības noteikumos, lai termiņu kārtējo reizi pagarinātu. Tagad visam būs jābūt pabeigtam un pārbaudītam līdz 1.decembrim. Finanšu ministrija (FM) uzsver, ka tas ir pēdējais pagarinājums. Ierēdņi atkal sola, ka līdz gada beigām sistēma strādās.
Jau šobrīd ārstiem, aptiekāriem un pacientiem būtu jāspēj izmantot elektroniskās darbnespējas lapas un receptes, taču šie pakalpojumi joprojām nav pieejami. Lai nezaudētu par E–veselību iztērētos vienpadsmit miljonus, valdībai martā steidzami jāpagarina ieviešanas termiņš.
E–veselības pakalpojumi - elektroniskā darbnespējas lapa, recepte, pierakstu sistēma un nosūtījumi ir ļoti nepieciešami. Tie ļautu ekonomēt gan ārstu laiku, gan valsts naudu. Varētu izskaust dubultos nosūtījumus uz izmeklēšanām, saīsinātu rindas pie speciālistiem. Mazinātu birokrātiju. Ieguvēji būtu gan ārsti, gan pacienti, tomēr pakalpojumi joprojām nav pieejami. Tā kā sistēmu ārsti nevar izmantot, nevar arī pārbaudīt, vai tā darbojas reālā vidē – ārstu praksēs, slimnīcās, aptiekās, ieņēmumu dienestā un sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Kamēr sistēmu nav pārbaudījuši Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti, Eiropa par to nemaksā. Elektroniskie medicīnas pakalpojumi bija jāpārbauda līdz marta beigām, taču to nu izdarīt nevarēs, tāpēc VM ir sagatavojusi grozījumus valdības noteikumos par kārtējo pagarinājumu.
Lai gan sistēma vēl nedarbojas, ar šiem grozījumiem valdība atzīst, ka tā ir lieliska. Tas ir izņēmums no parastās kārtības. No deviņiem tūkstošiem Eiropas finansēto projektu ir tikai vienpadsmit šādi izņēmumi.
"Protams, lai gan šis te nav sekmīgs no projektu ieviešanas risinājuma, tomēr, saprotot, ka valsts budžeta projekta īstenošanā ir ieguldīti līdzekļi pilnā apmērā un darbu izpildītājiem izmaksas ir veiktas un produkti ir piegādāti, šajā situācijā tiek meklēti risinājumi, lai nezaudētu Eiropas finansējumu kopumā," raidījumam norādīja FM ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.
Šāds risinājums ir riskants, jo nav garantijas, ka līdz gada beigām E–veselība pilnvērtīgi darbosies, taču tas ir vienīgais variants, kā nezaudēt 11 miljonus. Tieši šādā veidā termiņš pagarināts arī Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai, gudrona dīķu sanācijai un Krievu salas infrastruktūras projektam Rīgas ostā.
Visus neveiksmīgos projektus tā izvilkt nevarot. Piemēram, skolas.lv, kur valsts ir zaudējusi vairāk nekā trīs miljonus eiro nevarēja glābt, jo neskaitot vilcināšanos, pieļauti arī citi pārkāpumi. Turklāt Izglītības ministrija, izvērtējot saražoto produktu, atzina, ka par to necīnīsies - tas esot bijis neefektīvs un neglābjams.
VM par savu produktu ir pārliecināta - E–veselība jau esot gatava. Vienīgais šķērslis ir tas, ka sistēmā nav lietotāju.
"Mēs pagarinām termiņu, kurā atbildīgās iestādes veiks funkcionalitātes pārbaudes. Pašu kā tādu ieviešanas termiņu mēs nepagarinām, un tās funkcionalitātes kas ir paredzētas - darba nespējas lapas un e-recepte - viņām ir jābūt obligāti lietojamām no 1.decembra. Šis laiks ir nepieciešams Nacionālajam veselības dienestam (NVD), lai slēgtu līgumus ar lietotājiem, lai nodrošinātu lietotājiem piekļuvi, lai nodrošinātu attiecīgi apmācības un pieradinātu lietotājus pie šīs sistēmas," norāda VM Valsts sekretāra vietnieks Kārlis Ketners.
Lietotājiem, ārstiem un aptiekām sistēma ir obligāta tikai no 1.decembra. NVD tagad ir jāpierunā ārsti, slimnīcas un aptiekas sākt izmantot E–veselību ātrāk. Lai e-recepti, darbnespējas lapu un citus pakalpojumus VARAM eksperti varētu pārbaudīt darba vidē.
Tikmēr NVD spriedze ir mazinājusies. Šobrīd dienests jau var nodemonstrēt gatavu produktu. "Pamatlieta, ko ir iespējams šeit paskatīties, ir veselības pamatdati, kas varētu būt tāda ļoti noderīga lieta, kurā apkopojas visa informācija par pacientam uzstādītajām diagnozēm, alerģijām, brīdinājumiem un cita medicīniskā informācija, kura ir saplūdusi kopā no visiem medicīnas dokumentiem. Pašlaik var redzēt, ka testa nolūkos ir savadīta iekšā ļoti daudz un dažāda informācija," raidījumam stāstīja NVD projektu vadītājs Aigars Zupa.
Tomēr ārpus dienesta telpām sistēma vēl nav pieejama. NVD speciālisti ir pārliecināti, ka arī reālajā vidē pakalpojumi darbosies labi.
Lielākie pretinieki izstrādātajai E–veselībai ir ģimenes ārsti. Viņi satraucas, ka ārstiem tagad būs atbildība par sensitīvo personas veselības datu drošību, lai gan neesot pārliecības, ka pati sistēma ir droša. Viņi grib panākt, ka E–veselībai var pievienoties brīvprātīgi. Šonedēļ kopsapulcē ģimenes ārstu asociācija aicināja savus biedrus neparakstīt līgumus par iesaistīšanos E–veselībā.