"Minētais likumprojekts ir izstrādes stadijā, un darbs pie šī projekta intensīvi turpinās. Taču, ņemot vērā ievērojamo finanšu līdzekļu nepieciešamību, lai valsts nodrošinātu visā Latvijas teritorijā pakalpojumus bērniem, kam ir antisociāla uzvedība, likumprojekta spēkā stāšanās tiek paredzēta ne ātrāk kā 2023. gadā," informēja TM Administratīvā departamenta komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne. LM, IeM un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) bērnu tiesību aizsardzības departamenta pārstāvji no komentāriem atturējās. TM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde bērnu antisociālas uzvedības prevencijas plānošanā un īstenošanā. Likumprojekta izstrādes gaitā tika izveidotas darba grupas, kurās tika iekļauti eksperti no Valsts kancelejas, Valsts probācijas dienesta, VBTAI, Tiesībsarga birojs, Pašvaldības sociālais dienests, Bāriņtiesa.
Kopš 2000. gada marta spēkā ir likuma norma, kas nosaka, ka pašvaldība katram bērnam izstrādā uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu, ja bērns ir izdarījis likumpārkāpumus vai viņa uzvedība var novest pie prettiesiskas rīcības. Esošais regulējums ir pārāk vispārīgs, tas dod pašvaldībām lielu rīcības brīvību darīt, ja pašvaldība izprot šī darba nozīmi, un lielu rīcības brīvību nedarīt, ja pašvaldība neizprot, kāpēc tas jādara. Likuma norma uzliek pienākumu pašvaldībai reaģēt uz bērna antisociālu uzvedību, negaidot, kamēr bērns izdarīs likumpārkāpumu. Praksē pārliecinoši lielākā daļa pašvaldību uzvedības korekcijas programmu izstrādā tikai pēc Valsts policijas iniciatīvas, kad bērns jau ir nonācis policijas redzeslokā par likumpārkāpumu izdarīšanu – tātad stipri novēloti.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 6.novembra, numurā!