Lai nekristu uz slidenā ceļa, jāiet kā pingvīnam

studēt pēc portāla dabasdati.lv! Tur dažādu Antarktīdas sugu video. Jāuzvelk arī balts krekls un fraka!

Bet Godmanis taču teica, ka latvieši ir pingvīni, lai saspiežas ciesāk barā......

pieejami apaviem uzliekami papildinājumi ar radzēm. Tiem nav nepieciešami nekādi stiprinājumi utt. Tāda kā elastīgas gumijas zolīte, ko uzvelk pa virsu apaviem. Paši tādus lietojam - baigi labi. Šeit maksā - 2500 ISK ~ 16.50 EUR. Ja ir kāds noņēmējs lielākam skaitam, varu aizsūtīt. Vēl gan pasta izdevumi nāks klāt ... bet 17 EUR par pāri iekļausies.

Arī es, 46 gadus vecs rīdzinieks, 12. janvāra vakarpusē uz Tērbatas un Ģertrūdes ielas krustojuma slidenā bruģa vienā acumirklī paslīdēju un nogāzos, tomēr ātro palīdzību nesaucu, smukus pašģīmjus ar mobilo netaisīju, liecinieku un piecelties palīdzējušo koordinātes nepaņēmu un saviem spēkiem lēnām aizsteberēju līdz tuvākajam traumatologam (vispirms uz 1. slimnīcu, kur pirmā palīdzība diemžēl vairs netiek sniegta), tāpēc manis šajā drūmajā NMPD statistikā visdrīzāk nav. Medicīnas sabiedrības ARS traumatoloģe un vertebrologs 13. decembrī, domīgi vērdamies mana mugurkaula rentgena un datortomogrāfijas bildēs, teica, ka man tagad vismaz mēnesi nāksies pavadīt mājās, kamēr dzīs lauztais mugurkaula skriemelis. Likteņa ironija – akurāt šādi paslīdēju 2001. gada decembra beigās, kad tikai ielauzu blakusesošo skriemeli un vairāk nekā 2 mēnešus pavadīju mājās ar aizliegumu sēdēt un ortozi ap vidukli. Kopš tā laika ziemās esmu ļoti uzmanījies un gānījis slinkos sētniekus, par laimi izvairoties no ķibelēm, bet pēc 13 gadu pauzes atkal esmu gar zemi… Ņemot vērā savu pašreizējo neapskaužamo stāvokli un to, ka šoziem un arī nākamajās ziemās ielu un ietvju kopšanā nemaz vairs neceru uz uzlabojumiem, sāku apsvērt iespēju meklēt dzīvesvietu tādos platuma grādos tepat Eiropā, kur ziemu nav vai tās ir pavisam nemanāmas, kaut vai Vācijā, Nīderlandē vai miglainajā Albionā. Neesmu vairs jaunietis, kam visa dzīve vēl priekšā, kam patīk ekstrēmi piedzīvojumi un kas ne no kā nebaidās, tāpēc negribu vairs sevi pakļaut bezjēdzīgam riskam pašā pilsētas centrā paslīdēt, nogāzties un salauzt kaulus, kā arī sniegiem bagātās ziemās ar šausmām vērties uz namu jumtiem. Diemžēl nevienam šādu bēdubrāļu liktenis neinteresē, tā ir tikai sausa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta statistika, ko komentē tikai portālu lasītāji… 14. janvārī apzvanīju Latvijas Ārstu biedrību, Tiesībsarga biroju, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociāciju un vēl dažas biedrības, visi sakās zinām jau gadu gadiem atkārtojošos slideno ietvju radītās probēmas un ciešanas, bet neko konkrētu nespēja ieteikt, izņemot padomu pašam rakstiski vērsties Rīgas domē, un tas arī viss.

kādreiz bija daudz labu sētnieku, tagad ir daudz labu traumatologu

Ta ir Urlakova atbilde uz izteikto pretenziju par netiram ielam...

Vecais kraķi tāpat katru otro dienu uz visām četrām steberē,kādi pingvīni...

Cilvēki jūtās uz ielām, ka mīnētā laukā. Bet RD bez vainas - netērē enerģiju tādiem sīkumiem, kā ielu tīrīšana. Ir svarīgākas lietas - populistiskā sevis reklamēšana pensionāru bezmaksas braukšanā un 1001 arguments pret ziemeļvalstu pieredzes pārņemšanas ielu tīrīšanā.

tas nekas, bet ka par tiem kāds vatņiks saņem naudu

jau nav atbildīgs par nekārtību Rīgā? Saņem lielu algu un biezu džipu, bet atbildība - nekāda?