Laika grozīšana izdabā ekonomikai, ne cilvēkiem

Taču pagaidām netiek solīts, ka divreiz gadā noteiktā pulksteņa rādītāju griešana varētu tikt atcelta."EK periodiski pārbauda, cik veiksmīgi darbojas dažādas direktīvas, un acīmredzot pienāca termiņš arī direktīvai par vasaras laiku. Vēl nav zināms, vai EK varētu to atcelt, - par to, iespējams, varēs runāt, kad būs apkopotas visu dalībvalstu sabiedriskās domas aptaujas," norāda EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko.Daži cilvēki gan gatavi rīkoties, negaidot EK lēmumus - portālā Manabalss.lv jau vairāk nekā tūkstotis Latvijas iedzīvotāju parakstījuši iniciatīvu par pulksteņa laika maiņas pārtraukšanu. Iniciatīvas organizētāji norāda, ka šim nolūkam jāatceļ to regulējošie Ministru kabineta noteikumi, jo ES direktīva neliedzot tiesības katrai dalībvalstij atkāpties no pārejas uz vasaras laiku. Taču EM norāda, ka šī informācija ir maldinoša, jo vasaras laikposma sākums un beigas noteiktas visā kopienā - tas esot svarīgi iekšējā tirgus darbībai -, tāpēc valstu likumdevējiem netiek dotas atkāpšanās tiesības. ES likumdevēji to pamato arī ar stabilas ilgtermiņa plānošanas nepieciešamību dažādu ekonomikas nozaru pareizai darbībai.EM, atsaucoties uz starptautiskiem zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku samazinot izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Taču naudas izteiksmē ietaupījums uz visu ES varētu būt vien 200 miljoni eiro. "Svārstības energoenerģijas patēriņā Latvijā saistībā ar pāreju uz vasaras un ziemas laiku neesam novērojuši. Tāpēc elektrības taupīšana neder par attaisnojumu pulksteņa pagriešanai, jo apgaismojumam tērētais apjoms pret kopējo enerģijas patēriņu ir ļoti mazs," Dienai norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš piebilst, ka pēdējos gados energosistēmā notikusi revolūcija: "Cilvēkiem elektrības patēriņu mājsaimniecībās izdevies samazināt, izmantojot gaismas diodes un energoefektīvās spuldzes, arī sadzīves tehnika kļuvusi "taupīgāka"."Tikmēr cilvēkiem radītās neērtības tiek nostumtas otrā plānā, lai gan veselības nozares pārstāvji norāda, ka laupītā miega stunda izjauc bioloģisko ritmu, rada stresu un var izraisīt ilgstošus miega vai psihiskās veselības traucējumus. Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena pirmdien, 31.martā!