Šonedēļ KNAB noslēgusies vairāk nekā divus gadus ilgusī izmeklēšana tā dēvētajā Latvenergo kukuļošanas lietā. Nododot skandalozo lietu prokuratūrā, KNAB rosināja sākt kriminālvajāšanu pret 17 personām. Lietā iepriekš figurējuši Latvenergo vadības pārstāvju vārdi, to skaitā bijušais uzņēmuma vadītājs Kārlis Miķelsons, vietnieks Aigars Meļko, a/s Sadales tīkls vadītājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī energogiganta Alstom pārstāvis Baltijas valstīs (līdz 2003. gadam) un vēlāk neatkarīgais konsultants Andrejs Livanovičs.
Kukuļošana tiek saistīta ar trim Latvenergo rekonstrukcijas projektiem. Pļaviņu HES un TEC-2 pirmās un otrās kārtas rekonstrukcija ļāvusi organizētai grupai ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli, lai no 2006. līdz 2010. gadam realizētu kukuļos vairāk nekā astoņus miljonus eiro (5,6 miljoni latu). No tiem arestēti finanšu līdzekļi vien 450 tūkstoši latu, kas atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu. Tie ir līdzekļi, kas pienākas valstij, otrdien atzīmēja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Savukārt vaicāts par iespēju valstij atgūt pārējos piecus miljonus latu, viņš norādīja, ka pašlaik par to ir grūti spriest. Kukuļus atgūt nevar, tos iespējams vienīgi konfiscēt, ja tiesa pārliecināta, ka apsūdzētā uzkrātā manta gūta nelikumīgi. «Kad kukuļu summu legalizē - vai nu iepin kādā darījumā, vai iegulda kādos fondos, vai «izdzen» cauri vairākām firmām, tā nauda beigās iznāk «balta». Tomēr kukuļošanas pantiem sankcija ir ne tikai lieli cietumsodi, bet arī naudas konfiskācija. Ja tiesa prezumēs, ka kukuļošana ir bijusi tik ilgstoša un apjomīga, tad tiesa var lemt, ka visa mantība, ko viņš uzkrājis, ir gūta nelikumīgi,» skaidro KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs. Viņš stāsta, ka KNAB izmeklētāji ir izsekojuši līdzi visiem maksājumiem no 2006. līdz 2010. gadam - bankas pārskaitījumiem, ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, skaidrajai naudai.
Plānoja vēl 11 miljonus
Bez astoņiem miljoniem eiro kukuļiem apjomīgajos projektos bija paredzēts nodot vēl 11 miljonus eiro. Tomēr KNAB 2010. gada jūlijā, sākot kriminālprocesu šajā lietā un aizturot vairākas personas, izdevies apturēt plānoto kukuļa nodošanu. Lieta saistīta ar līgumu par TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas darbiem kopumā par 57 miljoniem ASV dolāru un 289 miljoniem eiro. Šā gada jūlijā Latvenergo paziņojis, ka projekta attīstības gaitā ar uzņēmumu notikušas intensīvas pārrunas, kurās panākta vienošanās par līguma summas samazinājumu par 11,4 miljoniem eiro. IepriekšLatvenergo samazinājumu sīkāk nekomentēja, vienīgi uzsvēra, ka tas neietekmēšot ne darbu kvalitāti, ne termiņus, tagad norādīja, ka tiek caurlūkoti līgumi, kas slēgti iepriekšējos gados. Kā jūlijā informēja energokompānija, stacijas izbūves statuss ir 80% un TEC-2 otrais bloks tiks atklāts nākamā gada vasarā.
KNAB neatklāj to 17 personu vārdus, pret kurām rosina sākt kriminālvajāšanu šajā lietā, tikai norāda, ka tās ir četras bijušās Latvenergo amatpersonas, četri ārvalstu uzņēmumu pārstāvji un vēl deviņas personas. Kā skaidro KNAB priekšnieks, Latvenergo atbildīgās amatpersonas un darbinieki ar ārvalstu uzņēmumiem, pārskaitot naudu un ieguldot sev piederošos uzņēmumos, gribēja mantkārīgā nolūkā iegūt naudas līdzekļus. Latvenergo amatpersonas un darbinieki pieņēmuši kukuļus lielā apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu Spānijā, Turcijā un Zviedrijā reģistrētu uzņēmumu interesēs.
Artis Kampars, kurš no 2007. gada nogales līdz 2009. gada martam bija ekonomikas ministrs, norāda, ka neviena no institūcijām nav pasargāta no nelikumībām un blēžiem. Vajadzīgās procedūras tolaik tika ievērotas, tomēr nelikumību ļāva izdarīt slēgtie konsultāciju līgumi, kas joprojām tiekot praktizēti citos projektos.
Alstom izvairīgs
Starptautiskais energogigants Alstom 2006. gadā uzvarēja Pļaviņu HES rekonstrukcijas konkursā un projektu pabeidza 2010. gadā. Šveices prokuratūra 2011. gadā Alstom piemēroja 2,5 miljonu Šveices franku (1,4 milj. latu) sodu un pieprasīja atmaksāt aptuveni 36 miljonus franku (20 milj. latu) par trim savstarpēji nesaistītiem kukuļdošanas gadījumiem Latvijā, Tunisijā un Malaizijā. Vai minētais sods ir samaksāts, Alstom komentāru Dienai atteicās sniegt, vienīgi norādīja, ka kompānijai nav informācijas par turpmāko izmeklēšanas gaitu Latvenergo lietā un ka «divos gadījumos Alstom bija atsevišķu darbinieku upuris».
Alstom uzsver, ka neviena no personām, kas iesaistītas Latvenergo lietā, nav tā darbinieki. Alstom un Latvenergosadarbojās no 90. gadu beigām vairākos projektos. Jautāti, kāpēc Alstom tika izvēlēta darbiem 2006. gadā, kompānijā norādīja, ka tai nav precīzas informācijas, bet, «iespējams, vienkārši tāpēc, ka mūsu piedāvājums bija vislabākais».
(Vairāk lasiet 12.septembra laikrakstā Diena)