Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Latvieši ir visur!

"Dzīvojot Latvijā, mums ir grūti iejusties reemigrantu situācijā un apzināties, cik sarežģīta ir atgriešanās Latvijā pēc daudzu gadu prombūtnes. Cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, nedrošība ir pat par tik vienkāršām lietām kā pieteikšanās pie ārsta, darbā; ārvalstīs dzimuša bērna iekārtošana pirmsskolas iestādē un skolā. Jārisina jautājumi - kā juridiski pareizi veikt pārcelšanos, kāda ir nodokļu politika un pabalstu sistēma Latvijā. Ilgstoši dzīvojot ārpus Latvijas, šie cilvēki vairs neorientējas Latvijas situācijā. Tas būtu diezgan līdzīgi, kā mums pašiem pārcelties uz dzīvi citā valstī," atzīst Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore. Viņa pati Latvijā atgriezusies pēc vairākiem Dānijā pavadītiem gadiem.

Raksta no visas pasaules

Daina uzsver: "Reemigrācijas koordinatora palīdzība pirmo soļu speršanā ir pietiekami nozīmīga, jo mūsu galvenais pienākums ir sniegt individuālu informāciju katram, kas vēlas atgriezties Latvijā – katram reemigrantam ir savas intereses, savi mērķi, sava personīgā situācija. Jautājumi ir visdažādākie – sākot ar to, kur Rīgā var nopirkt e-talonu un beidzot ar to, kā pārcelt savus uzņēmumus no Namībijas uz Latviju. Strādājot par reemigrācijas koordinatoru tikai trīs mēnešus, esmu pārliecinājusies, ka latvieši ir visur. Šķiet, vienīgie kontinenti, no kuriem līdz šim nav izrādīta interese, ir Antarktīda un Dienvidpols. Cilvēki raksta un vaicā no Austrālijas, Ķīnas, Krievijas, gandrīz no visām Rietumeiropas valstīm, ASV, Kanādas, Brazīlijas, Āfrikas valstīm."

Reemigrācijas koordinators turpina uzturēt kontaktus arī ar tiem cilvēkiem, kas jau atgriezušies. "Vēl nesen zvanīja sieviete: pārcēlusies uz Latviju, atradusi darbu, bet pārbaudes laikā darbs uzteikts – ko darīt? Situācija  psiholoģiski nav viegla, jo vēl nav nostrādāti 12 mēneši, lai Latvijā saņemtu bezdarbnieka statusu un pabalstu. Jāmeklē iespējas, vai šādā gadījumā šīs sievietes Zviedrijā gadiem ilgās veiktās sociālās iemaksas tiek ņemtas vērā? Uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem nav iespējams sniegt atbildes trīs minūšu laikā," stāsta Daina.


Gatavo individuālus piedāvājumus

Vienas nedēļas laikā Dainai Šulcai nākas sagatavot aptuveni 20 individuālus piedāvājumus potenciālajiem reemigrantiem. "Katram, kas devis ziņu un vēlējies noskaidrot iespējas pārcelties uz Latviju, gatavoju individuālu piedāvājumu. Dažreiz tā sagatavošana aizņem 15 minūtes vai pusstundu, dažreiz – vairākas dienas, jo nepieciešams sazināties ar iestādēm, lai sagatavotu vajadzīgo informāciju," stāsta Daina, viņa turpina: "Pret katru gadījumu izturos ar lielu pietāti, iedziļinoties situācijā un maksimāli mēģinu palīdzēt. Mainās likumi, mainās prasības, mainās situācijas – reemigrācijas koordinators nav dators, kur glabājas gatavas atbildes uz visiem un visdažādākajiem jautājumiem." Piemēram, daži no jautājumiem koordinatoram: man ir kredīti – vai es varu atgriezties Latvijā? Vai ir jāmaksā muita, ja pārvedu savas personīgās mantas no Jaunzēlandes? Kādi dokumenti manam vīram – ASV pilsonim – jāuzrāda, kārtojot uzturēšanās atļauju Latvijā? Ja es turpinu strādāt divās valstīs un vienā – attālināti, kas notiek ar nodokļiem – vai tos jāmaksā abās valstīs un cik daudz? Ja reemigrants pieņēmis lēmumu par pārcelšanos, individuālais piedāvājums ar savstarpēju sazināšanos un saraksti top un pilnveidojas pat trīs, piecas un vairāk reižu, līdz visi jautājumi noskaidrojušies. "Bet tad… Situācija atkal mainās, parādās Covid-19, pārcelšanās tiek atlikta, mainās interesējošie jautājumi un sarakste atsākas jau par citiem tematiem. Tā tas ir," saka Daina.

Viņa uzskata – vismērķtiecīgāk koordinators var strādāt, ja reemigrants precīzi norāda, uz kuru Rīgas reģiona pašvaldību (vai vienu no divām) nolēmis pārcelties. Tad nepieciešamības gadījumā var sazināties, piemēram, ar konkrētām skolām un pirmsskolas iestādēm, un precīzāk sniegt atbildes uz jautājumiem. Savukārt, ja jautājumi ir vispārīgi - par darbu, dzīves vietas deklarēšanu vai latviešu valodas apguvi vispār, tad individuālajā piedāvājumā arī tiek ietverta pamata informācija, no kuras reemigrants var sākt noformulēt savus konkrētos jautājumos.

Taujāta, par ko visvairāk interesējas tie, kuri vēlas atgriezties Latvijā, Daina uzskaita: kā iekārtot bērnu skolā vai bērnu dārzā, kur papildus apgūt latviešu valodu, kā atrast darbu, kā pieteikt ģimenes ārstu un kā mītnes zemē maksātās sociālās iemaksas pensijas uzkrājumam vai kam citam ir iespējams pārcelt uz Latviju? "Lai gan šādus jautājumus saņemu katru nedēļu, atbildes bieži vien katram ir atšķirīgas, jo vienam interesē pašvaldības bērnudārzs, citam – privātais, kāds pensiju grib pārcelt no Eiropas Savienības valsts, bet kāds - no Āfrikas," piebilst Daina.


Kliņģeri no debesīm

Tāpat kā interesējošie jautājumi, arī emigrācijā esošo tautiešu noskaņojumi ir dažādi. Daina ieskicē: "Man zīmīgs šķiet kādas reemigrantes komentārs sociālajā tīklā Facebook, reaģējot uz aicinājumu atgriezties Latvijā: "Agri vai vēlu visi atgriezīsies Latvijā. Ir, kas izsmej to Latviju un tā tālāk, bet, lai kā nebūtu, šī (Īrija) tomēr nav mūsu zeme. Mūsu zeme ir Latvija." Un līdzās šim komentāram lasāms vēl: "Es arī atgriezīšos Latvijā! Tā ir mana Dzimtene, tur dzīvo visa mana ģimene, draugi, paziņas. Mani mājās gaida kora meitenes, folkloras grupa, aktīvā dzīve… Šeit es tikai pelnu naudu un dzīvoju kā robots!” Tomēr negatīvais noskaņojums, kritika, nihilisms - kas arī bieži sastopams reemigrantu vidū –, sašķīst pret pozitīvajiem apliecinājumiem. Var būt taisnība ir tā, ka katrs redz to, ko vēlas redzēt. Un nevienā pasaules malā kliņģeri no debesīm nekrīt, viss pašam vien jānopelna – vai nu savā, vai svešā zemē. Tomēr labāk taču būt savējam starp savējiem."

Daina Šulca pati atgriezusies no emigrācijas. Viņa stāsta: "Dānijā nodzīvoju trīs gadus – no Latvijas aizbraucu tāpēc, ka bija tāda iespēja. Mans vīrs ir dānis, un mani vienmēr interesējušas citas tautas un kultūras. Kad pārcēlos uz Dāniju, man nebija darba. Iestājos valodas skolā, apguvu dāņu valodu un sāku strādāt par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi Dānijā. Latvijā atgriezos, jo vēlējos būt vairāk kopā ar dēla ģimeni, tēvu, māsu, brāli un draugiem, un, protams, arī tāpēc, ka vispilnvērtīgāk varu dzīvot un strādāt savā zemē. Te es varu runāt latviešu valodā." Reemigrācijas koordinatora darbā Dainai palīdz pašas pavadītā dzīve emigrācijā, ļaujot labāk izprast šīs katra cilvēka situācijas, kas reizēm nebūt nav vienkāršas, un saprast, cik daudz un ko cilvēks zina par Latviju. "Es izgāju cauri reemigrācijas procesam kā jebkurš cits reemigrants, kas tagad man zvana un vaicā: ko darīt? Vispirms es atradu darbu valsts pārvaldē – uzvarēju diezgan lielā konkursā, deklarēju dzīves vietu, nokārtoju ģimenes ārsta jautājumu, sāku strādāt un biju, tas ir, esmu ļoti laimīga Latvijā. Manas īstās mājas ir Latvijā un Dāniju es saucu par savām otrajām mājām," teic Daina. Tie, kas interesējas par iespējām atgriezties Rīgas reģionā, Dainai var rakstīt pa e-pastu: [email protected]


Nodot Latvijai pieredzi

Reemigrācijas koordinatoru darbības jaunākā statistika ir apkopota par 2020. gada pirmo ceturksni: visā Latvijā gada pirmajos trīs mēnešos atgriezušies 179 cilvēki, no tiem Rīgas reģionā, sadarbībā ar reemigrācijas koordinatoru, atgriezušies 60 cilvēki, ieskaitot bērnus. "Mēs varam būt priecīgi, ka mājās atgriežas lielas ģimenes ar diviem, trim bērniem. Pirms nepilna mēneša runāju ar jaunu ģimeni, viņi no Lielbritānijas atgriezušies Mārupē. Londonā ieguvuši maģistra grādus, Latvijā gaida otro bērniņu un ir gatavi savas zināšanas un pieredzi ar vislabākajiem nodomiem veltīt Latvijai," stāsta Daina Šulca, viņa turpina: "Vēl pavisam nesen uz Rīgu pārcēlās jauna ģimene no Islandes, un ir ļoti apmierināti ar dzīvi Latvijā. Mamma strādā no mājām – latviešu valodas tālmācības uzņēmumā un ir ļoti pozitīvi noskaņota. Reemigranti nosauc arī precīzus datumus – tā, piemēram, 15. jūnijā (cerams, ka plānotais reiss notiks, biļetes jau nopirktas) no Austrijas ielidos latviešu ģimene, viņi emigrācijā nodzīvojuši astoņus gadus. Ģimene pati ļoti daudz ko paspējusi nokārtot – paši atraduši tiešām labus darbus, sameklējuši dzīves vietu. Es kā koordinatore palīdzu ar jautājumiem par bērnudārzu – ar ko jāsāk, kas secīgi jādara, lai iestātos rindā, kādi bērnudārzi ir izvēlētās dzīves vietas tuvumā, kā arī kārtoju citus jautājumus. Ir ļoti patīkami no reemigrantiem dzirdēt paldies par izdarīto darbu."

Vērtējot reemigrācijas aktivitātes, arī šī gada otrajā ceturksnī Rīgas reģionā varam gaidīt atgriežamies apmēram 50 savējos. "Turpinu saņemt informāciju no valsts piederīgajiem, kuri atgriezušies ar repatriācijas reisiem, e-pastus raksta reemigranti, kuri plāno atgriezties vasarā vai tuvākā nākotnē. Patiesi, nekur nav tik labi kā mājās," tā Daina Šulca.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Atgriežoties mājās saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. 

Top komentāri

turpinajums7
t
TAISNIBA,IR LOTI GRUTI ATGRIEZTIES UZ LATVIJU DZIVOT.... TO VAR IZJUST GAISOTNE,JA KAUT KUR JAUTAT PAR TO , KA VAR TO NOKARTOT? PROBLEMATISKI,KAUT GAN ESI DZIMIS LATVIJA?
Jens Z
J
Brīnos par šo melnbalto pasaules ainu - sak', visu saliksim pa plauktiņiem: migrants, reemigrants, savējais, svešais... Dzīve ir sarežģītāka. Kur šajā bildē paliek tie savējie, kas it kā dzīvodami Latvijā, spiesti regulāri braukt uz sezonas darbu ārzemēs? Kāds ir stāsta turpinājums par maģistra grāda ieguvējiem no Londonas - ko šis grāds devis viņiem pašiem Latvijā? Vai tiešām dārgai izglītībai atbilstošu darbu specialitātē, dzīvojot Latvijas laukos, vai varbūt plaukstošu eksporta biznesu? Viss manuprāt atkarībs no pietuvinātības LV mafiozajai kliķei, nevis no ārzemju izglītības. Vistrakākais manuprāt ir tad, kad 'savējo' ceļ amatā un saka - apguvis tādas un tādas izglītības ārzemēs. Bet vai no tām ārzemēm ir arī pieredze, kā šīs zinības likt lietā? Turklāt bargajos un pret pamatiedzīvotājiem bieži pat naidīgajos LV apstākļos... Vēl neaizmirsīsim, ka ir daudz cilvēku, kuri dzīvo divās valstīs vienlaicīgi, kā šo rindu autors, un kam mājas ir abās, un kas katru mēnesi spiesti lidināties
Krējums Saldais
K
"Latvieši ir visur!". . . . Tas ir ļoti skumji. Kāpēc viņi brauc projām no Dzimtenes?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai ikdienā izjūtat atlikušos Covid-19 noteiktos ierobežojumus?

Kopā nobalsojuši: 575

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Skolu vadītājus grib iegrožot(5)

Jau pirms astoņiem gadiem izglītības un zinātnes eksministrs Roberts Ķīlis rosināja ieviest terminēto līgumu skolu direktoriem, nosakot, ka tas tiktu slēgts uz sešiem gadiem ar tiesībām pagarināt to ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas