Pirms astoņiem gadiem decembra, janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra bija -4,4 grādi. Kopš tā laika vēl tikai vienu reizi - 2017.-2018.gadā - ziemas vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par -2 grādiem.
Šī ziema Latvijā bija 5,4 grādus aukstāka par iepriekšējo, 2019.-2020.gada, ziemu, kas ar vidējo gaisa temperatūru +2,7 grādi kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.
Lielākais sals šajā ziemā bija janvāra vidū, 17.janvārī Staļģenē termometra stabiņš noslīdēja līdz pat -31 grādam.
Vidējā gaisa temperatūra decembrī bija +0,4 grādi, janvārī tā pazeminājās līdz -3,2 grādiem, februārī - līdz -5,2 grādiem jeb pusotru grādu zem normas.
Līdz ar to šā gada februāris kļuva par aukstāko mēnesi valstī kopš 2018.gada februāra, kad vidējā temperatūra bija -6,9 grādi.
Pagājušā mēneša sākums un vidus bija piecus grādus aukstāks par normu, bet februāra trešajā dekādē gaisa temperatūra pakāpās sešus grādus virs normas un sākās meteoroloģiskais pavasaris.
Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija -28,5 grādi 6.februārī Staļģenē, bet maksimālā gaisa temperatūra, +14,3 grādi, tika novērota 25.februārī Kolkā. Tas ir jauns mēneša siltuma rekords Kolkā. 22.februārī arī Saldū ar +12,2 grādiem tika labots mēneša siltuma rekords.
Valstī kopumā februārī tika pārspēti divi aukstuma rekordi un 11 siltuma rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11 milimetri - tikai 30% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu - 22 milimetri - bija Alūksnē, bet vismazāk lija un sniga Dobelē, kur nokrišņu summa nepārsniedza trīs milimetrus.
Februāra vidējais sniega segas biezums bija no pieciem centimetriem Ventspilī līdz 29 centimetriem Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega bija 45 centimetri 1.februārī Ogres novadā.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 84% - no 79% Mērsragā līdz 87% Alūksnē. Lielākās vēja brāzmas - 19 metru sekundē - tika reģistrētas 26.februārī Alūksnē.