ekšlietu ministrijā aģentūru LETA informē, ka Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) šodien piedalījās ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Briselē. Viens no centrālajiem jautājumiem sanāksmes darbakārtībā bija nepieciešamība vienoties par Rumānijas, Bulgārijas un Horvātijas uzņemšanu Šengenas zonā.
Ievērojot, ka minētās valstis ir izpildījušas visus nosacījumus, Latvija pauda atbalstu to uzņemšanai Šengenā.
Tāpat ministri diskutēja par sadarbības stiprināšanu ar migrantu izcelsmes valstīm un trešo valstu pilsoņu efektīvu atgriešanu, kuriem nav likumīgas tiesības atrasties ES. Arī Latvija līdz šim vienmēr ir uzsvērusi, ka galvenais uzsvars ir jāliek uz jau esošo sadarbības veidu pēc iespējas efektīvāku izmantošanu un pilnveidošanu, kā arī sadarbības attīstīšanu ar migrantu mērķa, tranzīta un izcelsmes valstī, lai pēc iespējas apturētu un novērstu nelegālās migrācijas plūsmas.
Čehijas prezidentūra sanāksmē informēja arī par aktuālo darbu pie Migrācijas pakta un tālāk veicamajiem pasākumiem, kā arī diskusiju gaitu par priekšlikumu regulai par instrumentalizācijas situāciju risināšanu migrācijas un patvēruma jomā.
Darba kārtībā aktualitāti nezaudē jautājums par Krievijas agresiju Ukrainā. Attiecīgi arī šajā sanāksmē ministri turpināja diskusijas par Ukrainas kara bēgļu situāciju ES un iekšējās drošības jautājumiem. Ievērojot pašreizējos krīžu vadības izaicinājumus, Lietuva, Latvija un Igaunija kopīgā vēstulē ir aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) un prezidentūru apsvērt iespēju organizēt īpašu ministru līmeņa sanāksmi, kas būtu veltīta diskusijām par civilās aizsardzības lomu aktuālo risku pārvarēšanā un ES kopējās noturības pret krīzēm tālākā stiprināšanā.
Prezidentūra ministrus informēja par progresu diskusijās par šī gada 11.maijā EK izdoto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai, kura primārais mērķis ir ieviest skaidrus, vienotus ES noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai, jo īpaši precizējot tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju lomu un atbildību.
Regulas priekšlikums paredz tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem pienākumu atklāt, ziņot par, izņemt un bloķēt zināmus un jaunus seksuālas vardarbības pret bērniem materiālus.