Biedrības Zaļā brīvība sagatavotajā Vides nodokļa sistēmas efektivitātes un turpmākās attīstības novērtējuma gala ziņojumā ir atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu, kur ir minēta prasība valstīm izstrādāt grafikus un mērķus, lai samazinātu pesticīdu lietošanu. Turklāt dalībvalstis tam var izmantot visus līdzekļus, kas nepieciešami mērķa sasniegšanai.
Lai gan pašreiz Latvijā pesticīdi nav aplikti ar nodokli, ziņojumā ieteikts ieviest šādu nodokli. Tiek ieteikts nodokli aprēķināt pēc pesticīdu sastāvā esošajām aktīvajām vielām, nosakot, ka likme ir 2,50 eiro par vienu kilogramu aktīvās vielas.
Kā ieteicamas pārejas periods varētu būs laiks no 2017. līdz 2019.gadam, bet pēc tam nodokļa likmei būtu jāpaliek nemainīgai.
Biedrība atsaucas uz Eurostat datiem, saskaņā ar kuriem pesticīdu tirdzniecība Latvijā no 2005. līdz 2013.gadam ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes. 2013.gadā Latvijā tika pārdotas 1250 tonnas pesticīdu, no kuriem lielākā daļa bijuši herbicīdi.
Vides eksperti vērš uzmanību, ka pesticīdu klātbūtne tiek konstatēta arī pārtikas produktos, piemēram, 26 no 250 Latvijā testētajiem pārtikas produktiem tika atklātas pesticīdu atliekas pieļaujamās normas robežās, bet vienam produktam šīs robežas tika pārsniegtas.
Nodokļa ieviešanai gan nav atbalsta no Zemkopības ministrijas, kas norādījusi, ka diferencēta pesticīdu nodokļa ieviešana veicinātu lētāku materiālu lietošanu, kas ilgtermiņā paaugstinātu organismu rezistences risku, kā rezultātā lauksaimnieki varētu lietot vairāk maksimāli ieteicamās devas. Tāpat tiktu ievestas nelegālas vielas, kas radīs vēl lielāku slodzi uz vidi. Lai gan vides eksperti atzīst, ka šie argumenti ir pamatoti, lai pašlaik neieviestu atsevišķu nodokli pesticīdiem, tomēr vienlaikus uzskata, ka būtu jāievieš stingrākas prasības attiecībā uz ķīmisko vielu lietošanu.
Tāpat bez priekšlikumiem izmaiņām tiesību aktos ir jāstiprina arī pesticīdu lietojumu kontrole - gan veicinot pilsonisko kontroli, gan stiprinot kontrolējošo iestāžu kapacitāti, lai tās varētu pārbaudīt normatīvo prasību praktisko pielietojumu, teikts ziņojumā. Kā viens no priekšlikumiem ir minēts buferzonu noteikšana, lai netiktu ietekmētas bioloģiskās lauksaimniecības un bērnu spēļu laukumi. Buferzona varētu būt vai nu 10 metru platumā, vai arī pietiekams norobežojums.