Atbildē AM vērš Krievijas uzmanību, ka Latvijas pozīcija nav mainījusies un tā neredz iespēju atjaunot politiski militāro dialogu, kas tika pārtraukts pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014.gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos.
Tajā pašā laikā AM Krievijas pusei norādījusi, ka ir ieinteresēta veicināt caurspīdīgumu reģionā, kā arī mazināt incidentu draudus virs Baltijas jūras, lai mazinātu spriedzi, ko radījusi Krievijas agresīvās militārās darbības un infrastruktūras attīstība pie Latvijas robežām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, AM ir aicinājusi Krieviju tās priekšlikumus pārrunāt jau esošajos sadarbības formātos, tostarp NATO-Krievijas padomē un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā.
Attiecībā uz iepriekšminētajiem divpusējiem uzticību un atklātību veicinošajiem pasākumiem, AM ir aicinājusi Krieviju nākt klajā ar konkrētiem piedāvājumiem, kādā veidā tā ir gatava veicināt caurspīdīgumu attiecībā uz militāro infrastruktūru un mācībām Rietumu kara apgabalā.
AM vēlreiz atgādina, ka Latvija jau kopš 2003.gada piedāvā Krievijai vienoties par papildu divpusējām inspekcijām, ko Krievija konstanti līdz šim ir noraidījusi. Tāpat Latvija ir aicinājusi Krieviju sadarboties atbilstoši Vīnes dokumentam, ņemot vērā, ka līdz šim nav izmantotas visas Vīnes dokumentā sniegtās iespējas, kas nosaka dalībvalstu ikgadēju brīvprātīgu militārās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.
Ja Krievijai ir konkrēti priekšlikumi attiecībā uz militārā caurspīdīguma veicināšanu, AM būs gatava tos apspriest.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA norādīja, ka Latvija vienmēr ir iestājusies par drošību un militāro aktivitāšu caurskatāmību Baltijas jūras reģionā, uzsverot, ka visām reģiona valstīm ir jārīkojas atbildīgi.
"Atbalstām dialogu ar Krieviju, tai skaitā attiecībā uz caurskatāmību un risku mazināšanu militārajās aktivitātēs. Uzskatām, ka minētie jautājumi apspriežami NATO-Krievijas politiskā dialoga ietvaros," norādīja ĀM.
Jau ziņots, ka Krievijas Aizsardzības ministrija vērsās pie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Somijas aizsardzības ministrijām ar priekšlikumu rīkot konsultācijas par lidojumu un kuģošanas drošību Baltijas jūras reģionā, cita starpā paredzot, ka militārajām lidmašīnām būtu jālido ar ieslēgtiem transponderiem un par lidojuma maršrutu būtu jāinformē kaimiņvalstis. Tomēr šo valstu amatpersonas negatīvi izteikušās par Krievijas priekšlikumu, nodēvējot to par Krievijas mēģinājumu šķelt NATO, savukārt Maskava šīs valstis kritizējusi par to, ka tās vilcinās atbildēt uz priekšlikumu.
Baltijas jūrā un gaisa telpā virs tās regulāri notiek incidenti starp Krievijas un citu valstu kara kuģiem un lidmašīnām. Krievija un NATO apsūdz viena otru, ka to lidmašīnas lido ar izslēgtiem transponderiem - ierīcēm, kas ļauj identificēt lidmašīnu un novērst sadursmes gaisā.