Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši

Pieaugušie ar augstāko izglītību var rēķināties ar ienākumiem, kas ir par 46% lielāki nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību, norāda pētījuma veicēji. OECD vidēji šis rādītājs ir 57% un atšķirības no OECD vidējā tikai pieaug pieaugušajiem ar maģistra vai doktora grādu - par 64% lielāki ieņēmumi ir Latvijā, bet par 91% lielāki ieņēmumi ir OECD valstīs vidēji.

OECD ziņojumā apskatīti ekonomiskie un sociālie ieguvumi iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, salīdzinot ar vidējo izglītību vai pamatizglītību ieguvušajiem. Tāpat kā daudzās OECD valstīs, arī Latvijā iedzīvotājiem ar augstāku izglītības pakāpi ir labākas izredzes darba tirgū. 2018.gadā 25-64 gadus vecu iedzīvotāju ar augstāko izglītību nodarbinātība sasniedza 89%, kas ir par 4% augstāk nekā OECD valstīs vidēji un par 14% augstāk nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību.

Tāpat pētījuma veicēji norāda, ka Latvijā ir vienas no augstākajām studiju maksām Eiropā, taču augstākās izglītības iestādēs tās ir ļoti atšķirīgas. Tāpat kā Beļģijā, Igaunijā, Izraēlā un Apvienotajā Karalistē, lielākā daļa studentu jeb 69% Latvijā studē valsts subsidētās privātās izglītības iestādēs.

Tikai katrs trešais students maksā par bakalaura studijām šajās augstskolās sākot no mazāk nekā 2100 ASV dolāriem (1902 eiro) līdz 11 200 ASV dolāriem (10 148 eiro), tomēr visbiežāk studiju maksa esot 4300 ASV dolāru (3896 eiro). Atšķirībā no lielākās daļas OECD Eiropas valstu, augstāka studiju maksa ir doktorantūrā, apmēram 5800 ASV dolāru (5255 eiro).

Tiek norādīts, ka, lai arī maksa par studijām ir salīdzinoši augsta, tikai 5% studentu izmanto iespēju aizņemties valsts galvotu kredītu.

Ziņojumā Education at a Glance 2019 ietvertie dati un informācija ir nozīmīga nacionālās izglītības sistēmas veidošanai, pētniecībai, kā arī izglītības jomas speciālistu darbam. Ziņojums aptver dažādus izglītības rādītājus 36 OECD dalībvalstīs un desmit organizācijas partnervalstīs. Ziņojums tiek sagatavots Starptautiskās izglītības pētījumu programmas izglītības indikatoru tīkla INES darbības ietvaros.