Kanādas vadīto paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu palielinās līdz daudznacionālās brigādes līmenim. Plānots, ka brigāde pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026.gadam un kopumā tajā dienēs aptuveni 3500 sabiedroto karavīri. Vienlaikus Latvijā atrodas arī citu operāciju sabiedroto karavīri, līdz ar to tuvākajos divos gados kopējais dislocēto NATO valstu karavīru skaits sasniegs aptuveni 5000, informēja ministrs.
Trešdien militārajā bāzē Ādažos notika svinīga ceremonija, kas iezīmēja NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas palielināšanas līdz brigādes līmenim uzsākšanu.
Sprūds intervijā pastāstīja, ka Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kur atklāta NATO daudznacionālās brigādes izveides sākšana.
"Kopā ar vadošo partneri Kanādu virzāmies uz priekšu ar ceļa karti, kādā veidā viņi 2026.gadā ievedīs savus spēkus - 2200 karavīrus. Vienlaikus mums ir Dānijas kontingents, kas nāk iekšā vasarā, ir Zviedrijas kontingents, kas nāk iekšā gadu mijā, rotējot ar Dānijas kontingentu. Šobrīd Latvijā kopumā ir apmēram 3000 sabiedroto karavīri, bet šis skaits tuvākajos mēnešos un gados noteikti palielināsies," norādīja ministrs.
Sprūds informēja, ka brigādes pamatbāzes vieta būs Ādaži, bet Mārupes novada "Ceros" būs štābs. Savukārt Sēlijas poligonā notiks brigādes lieluma apmācības.
NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa trešdien Ādažu bāzē uzsvēra, ka šī ir nozīmīga diena un 14 NATO valstu pārstāvji atrodas Latvijā. "Šis ir signāls, ka mēs esam kopā, gatavi jebkuriem izaicinājumiem, tai skaitā arī agresijai no kādas citas valsts," uzsvēra ģenerālmajore.
Jau pēc ceremonijas viņa žurnālistiem norādīja, ka Latvijā izvietotie sabiedrotie ir koordinācijā ar citām sabiedroto vienībām Baltijas valstīs.
NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro ceremonijā un pēc tās žurnālistiem norādīja, ka šodienas pasākums bija divu gadu ilgs process, kurš nu jau ir realizējies. "Mums šeit ir ļoti labi karavīri, kuri ir aprīkoti ar visu nepieciešamo un šis signāls ir ļoti skaidrs. Esmu pagodināts būt šeit šajā nozīmīgā dienā," uzsvēra Aspiro.
Aspiro gan nenoliedza, ka Kanāda kā vadošā brigādes valsts atrodas tālu no Latvijas, taču pirmais solis ir pārliecināties, vai viss vajadzīgais aprīkojums ir atsūtīts un visi karavīri ir nodrošināti. "Kanāda ir tālu, tāpēc vajadzīgo aprīkojumu ir jāgaida nedaudz ilgāk. Lielāko daļu mēs esam pasūtījuši jau pirms dažām nedēļām," piebilda Aspiro.
Jau ziņots, ka NATO samitā Madridē 2022.gada jūnijā Latvija un Kanāda parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību.
Pagājušā gada jūlijā pirms NATO samita Viļņā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri militārajā bāzē Ādažos parakstīja ceļa karti, iezīmējot līdz šim sasniegto, kā arī nosakot turpmākos soļus kaujas grupas pārveidē par brigādi.
Ceļa kartē aprakstīta trīspakāpju pieeja Kanādas vadītās paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas palielināšanā līdz kaujas spējīgai daudznacionālai brigādei, kas ietver sagatavošanas un plānošanas posmu, palielināšanas posmu un pilnas gatavības posmu.
Pašreizējo NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu vada Kanāda, apvienojot ap 1900 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas, kuri rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. Jaunās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā dalībvalstis būs arī Dānija un Zviedrija.