"Neraugoties uz sarežģīto politisko un ekonomisko situāciju, Latvijas uzņēmēji turpina un ir ieinteresēti sadarboties ar Ukrainas partneriem, turklāt jau šobrīd pastāv plašs jomu spektrs, kur Latvijas un Ukrainas uzņēmēji sadarbojas- telekomunikācija, farmācija, parfimērija, pārvadājumi, pārtikas rūpniecība," norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
SVK ietvaros pārrunātas iespējas paplašināt divpusējo sadarbību lauksaimniecības un transporta jomā, cita starpā vēl aktīvāk attīstot Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportu caur Latvijas ostām.
Sanāksmes laikā puses pauda aktīvu ieinteresētību stiprināt sadarbību tūrisma jomā. Latvijas un Ukrainas sadarbība tūrisma jomā ir pozitīva un dinamiska - 2018.gadā Ukrainas tūristu skaits pieauga par 27,5%. Latvija saskata labas sadarbības iespējas veselības tūrisma jomā, kur jau šobrīd ir izveidojusies cieša sadarbība.
Tāpat abas puses apliecināja interesi stiprināt sadarbību, turpinot iesāktās aktivitātes parakstīto dokumentu ietvaros, kas ietver atbalsta sniegšanu Rīgas Ukraiņu vidusskolai, studentu un pētnieku mobilitātes veicināšanu, sadarbības stiprināšanu starp zinātniskajām institūcijām, pieredzes un informācijas apmaiņu par Eiropas integrācijas jautājumiem un reformām izglītībā, zinātnē, sportā un jaunatnes jomā.
SVK laikā pārrunātas iespējas paplašināt sadarbību arī tehniskās regulācijas, standartizācijas, metroloģijas un atbilstības novērtēšanas, vides aizsardzības, starpreģionālajā un konkurences politikas jomā.
Sēdes laikā puses atzinīgi novērtēja arī Latvijas – Ukrainas Lietišķās sadarbības padomes, ko no Latvijas puses sēdi vada Ansis Zeltiņš, Rīgas Brīvostas pārvaldes pārvaldnieks, bet no Ukrainas puses Serhijs Prohorovs, Ukrainas Rūpnieku un uzņēmēju savienības priekšsēdētāja vietnieks, darbības atjaunošanu. SVK ietvaros notika arī Lietišķās sadarbības padomes vadītāju tikšanās, kuras laikā pārrunātas sadarbības paplašināšanas iespējas, tai skaitā transporta, nodarbinātības, tūrisma un metālapstrādes jomās.
No Latvijas puses SVK 7. sēdi vadīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, bet no Ukrainas puses - SVK līdzpriekšsēdētāja, Ministru prezidenta vietniece Ukrainas Eiropas un Eiro-Atlantiskās integrācijas jautājumos Ivanna Klimpuša – Cincadze.
Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018.gadā Ukraina bija 21. lielākais Latvijas tirdzniecības partneris un kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums veidoja 410 miljoni eiro (par 16% vairāk, salīdzinot ar 2017.gadu). 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, par 15% pieauga Latvijas eksports uz Ukrainu (sasniedzot 196 miljonus eiro) un par 17% pieauga imports (sasniedzot 213 miljonus eiro). Galvenās Latvijas eksporta preces uz Ukrainu ir pārtikas rūpniecības, ķīmiskās rūpniecības preces, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas u.c. Savukārt no Ukrainas Latvija, galvenokārt, importē metālus un to izstrādājumus, pārtikas rūpniecības un ķīmiskās rūpniecības preces u.c.
Saskaņā ar Lursoft datiem uz 2019.gada 5.maiju pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Ukraina ierindojas 16.vietā (starp Šveici un ASV) ar kopējo investīciju apjomu 111,7 miljoniem eiro un 1254 uzņēmumiem.