Likums nosaka, ka, lai panāktu mieru vai novērstu starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas, novērstu kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai, kā arī cīnītos pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu, Latvija turpmāk varēs noteikt nacionālās sankcijas.
Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas vai nosakot nacionālās sankcijas, likuma anotācijā norādīja tā autori Ārlietu ministrijā.
Nacionālās sankcijas varēs ieviest arī ar mērķi novērst aicinājumus nodarīt kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai vai šāda kaitējuma nodarīšanas attaisnošanu - noteikts, ka Ministru kabinets (MK) varēs ieviest nacionālās sankcijas, lai novērstu tādu darbību attaisnošanu vai aicināšanu uz tādām darbībām, kas vērstas pret likumā vairākiem minētajiem mērķiem. Minētie mērķi ir panākt mieru vai novērst starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas, novērst kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai, cīnīties pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu.
Jaunais likums nosaka, ka Latvija varēs noteikt finanšu ierobežojumus, civiltiesiskos ierobežojumus, ieceļošanas ierobežojumus, tostarp ieceļošanas, uzturēšanās vai Latvijas teritorijas šķērsošanas tranzītā ierobežojumus, kā arī stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumus un tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Nacionālās sankcijas varēs noteikt MK pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu. Nacionālās sankcijas varēs noteikt, ja tas nebūs pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas dalības starptautiskā organizācijā.
Tāpat likums nosaka, ka Ārlietu ministrija, pamatojoties uz kompetento institūciju priekšlikumu vai sankciju subjekta iesniegumu, varēs izteikt priekšlikumu starptautiskajai organizācijai atcelt starptautiskās sankcijas, ciktāl tās attiecas uz sankciju subjektu, ja tas ir Latvijas jurisdikcijā esoša fiziska vai juridiska persona.
Līdz ar "pamatlikumu" trešajā, galīgajā, lasījumā šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemti arī saistītie grozījumi likumā par Uzņēmumu reģistru, Zemesgrāmatu likumā, Tiesu izpildītāju likumā, kā arī Civilprocesa likumā. Zemesgrāmatu likumā veikti arī citi grozījumi - attiecībā uz valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu. Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.
Saeima jau iepriekš trešajā, galīgajā, lasījumā apstiprināja saistītos grozījumus Krimināllikumā, kuros noteikta atbildība par nacionālo sankciju neievērošanu, iepriekš informēja Preses dienestā. Pieņemtais likums nosaka, ka par nacionālo sankciju pārkāpšanu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Ja sankciju pārkāpšana radījusi būtisku kaitējumu vai to veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai valsts amatpersona, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pieciem gadiem.