Latvija 2015.gada pirmajā pusē būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts. Latvijas prezidentūras nodrošināšanai valsts ir atvēlējusi 71 miljonu latu jeb 102 miljonus eiro.
Portāls Diena.lv salīdzināja Latvijas plānotās izmaksas ar citu dalībvalstu izmaksām ES prezidentūras nodrošināšanai.
Kipra – 46 miljoni eiro
Īrija – 60 miljoni eiro
Lietuva – 65 miljoni eiro
Čehija – 73 miljoni eiro
Ungārija – 75 miljoni eiro
Latvija- 102 miljoni eiro
Polija – 115 miljoni eiro
Francija – 171 miljons eiro
Kā redzams, Latvijai ir vienas no augstākajām izmaksām. Polijas gadījumā, kur tika iztērēti 115 miljoni eiro, summā tika iekļautas arī infrastruktūras, piemēram, ceļu būves, izmaksas. Kā portāls Diena.lv noskaidroja, ES prezidentūras sekretariātā, Latvija nav paredzējusi nekādu infrastruktūras izbūvi. Tomēr, kā redzams, summa ir ļoti tuva Polijai. Savukārt Francija savā prezidentūrā ir bijusi ļoti izšķērdīga, piemēram, valstsvīru sievām dāvinot slavenā zīmola HERMES rokassomiņas.
Kā portālam Diena.lv stāstīja ES prezidentūras sekretariāta pārstāve Linda Jākobsone, lielākās Latvijas izdevumu pozīcijas veido personāla apmācības: angļu valodas mācības, kā arī apmācības par sarunu vešanu, ES institucionālo ietvaru un tehnisku prezidentūras nodrošināšanu. Pēdējās nodrošinās Eiropas Publiskās administrācijas skola, kas uzvarēja atklātā iepirkumu konkursā ar cenas piedāvājumu – 380 000 latu. Otra nozīmīga izdevumu pozīcija ir Latvijas pārstāvniecības ES kapacitātes stiprināšana un trešā nozīmīgā pozīcija ir 200 prezidentūras pasākumu (no kuriem liela daļa notiek ārpus Latvijas) nodrošināšana. “Mūsu izmaksas sadārdzina tas, ka mēs rīkojam prezidentūru pirmo reizi, līdz ar to mums nav iestrāžu, kas ir valstīm, kuras prezidē jau trešo un ceturto reizi,” skaidroja L.Jākobsone. Tajā pašā laikā neatbildēts ir jautājums, kādēļ Lietuvai, kura prezidentūru arī rīkos pirmo reizi, izmaksas ir 63 miljoni eiro, Kiprai, kas arī rīkoja pirmo reizi, izmaksas - 46 miljoni eiro, bet Latvijai – 102 miljoni eiro?
L.Jākobsone norādīja, ka dalībvalstu nosauktās summas nav savstarpēji salīdzināmas, jo atšķiras aprēķinu metodika. Tam kategoriski nepiekrīt valsts pārvaldes eksperts Uģis Šics: “Nav pamata apgalvot, ka īri, lietuvieši, čehi, ungāri un dāņi, apgalvojot, ka minētās summas ir VISI kopējie izdevumi, melotu savām sabiedrībām un medijiem.”
U.Šics, komentējot plānotās Latvijas prezidentūras ES izmaksas atzina: “Latvija ir ES prezidentūras rīkotāju “dārgajā galā”, kas nekādi nesaskan ar pašmājās tik popularizēto un ārpus valsts skandēto taupības politiku. Tas drīzāk atgādina “treknos gadus” un “gāzi grīdā”. Valdībai būtu jānosaka 35 līdz 50 miljonu eiro liels limits šiem izdevumiem, kuru ietvaros atbildīgajām institūcijām vajadzētu plānot pasākumus un izdevumus. Pašlaik izskatās, ka plānošana notiek pēc vecā shopping list principa. Ministrijas, ja tām dod iespēju, var “sazīmēt” jebkuru summu, bet tāpēc jau ir Finanšu ministrija, kurai šādi centieni jāierobežo.”
U.Šics arī atzina, ka Latvijai prezidentūras nodrošināšanai nebūtu jātērē vairāk nekā Lietuvai vai Kiprai. “Tā kā mēs esam nepārspēti čempioni taupības jomā, tad mūsu ambīcijām jābūt sarīkot lētāku un labāku prezidentūru nekā tas ir izdevies citām valstīm.” Lai noņemtu jebkādas aizdomas un šaubas par izdevumu pamatotību, U.Šics arī aicināja ES prezidentūras sekretariātu publiskot prezidentūras izdevumu tāmi, sākot jau no 2013.gada.