Latvijai jāmācās dzīvot digitālajā pasaulē

Datoru inficēšana iestādē gan nav konstatēta. Pēc likuma valsts un pašvaldību iestādēs darbiniekiem reizi gadā jāpiedalās mācībās par IT drošības jautājumiem. Tāpēc kopumā pēdējos piecos gados situācija ir mainījusies uz labo pusi, darbinieki ir informētāki un kritiskāki, novērojusi CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina. 

Tomēr ar kritisku skatu vien var nepietikt, ja uzbrukumu smalki izstrādā un mērķē pret kādu personīgi, kā tas mēdz būt amata vai maka biezuma dēļ. Arī ar dārgu programmatūru vien nebūs līdzēts. "Viena no lielākajām problēmām valsts iestādēs ir grūtības atrast kvalificētu IT personālu," saka Kaškina. Sarežģījumi piesaistīt cilvēkus rodas zemo algu dēļ. CERT.LV vadītāja skaidro: "Citās jomās atšķirība no privātā sektora ir mazāka, bet IT jomā tā ir milzīga." Arī Eiropas datu centru operatora DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis valsts sektoru kritizē par to, ka "nopirkt dzelžus par miljonu nav nekādu problēmu, bet samaksāt lielākas algas – bezcerīgi".

Ļoti jūtamas sekas speciālistu trūkumam var būt, ja runa ir par īpaši labi izveidotiem uzbrukumiem – spiegošanu. "Tad visdrīzāk ir iesaistītas drošības organizācijas no citām valstīm. Ne katru dienu, bet tādi gadījumi arī notiek, un tos ir grūti atklāt," sīkākas detaļas neizpaužot, atklāj CERT.LV vadītāja. 

No kurienes nāk uzbrukumi, visbiežāk ir grūti konstatēt. Tikai retos gadījumos redzamas pazīmes, kas liecina par uzbrucēja izcelsmi. "Arī vietējie uzbrucēji slēpj pēdas, lai neizskatītos, ka uzbrukums nāk no Latvijas," norāda Kaškina. Parasti hakeri gan neuzbrūk savas mītnes zemes valdībai, jo, ja plāni neizdodas, uzbrucējus ir vieglāk aizturēt. Bet, ja vainojams ārzemnieks, "izmeklēšanas darbības ir sarežģītākas un bieži vien – nesekmīgas", speciāliste paskaidro. 

Hakeri mīt visur pasaulē. «No nabadzīgākām valstīm ir vairāk hakeru, kuriem ir motivācija šādā veidā pelnīt naudu," saka CERT.LV vadītāja. Taču, runājot par labi koordinētiem valsts sponsorētiem uzbrukumiem, "nav nekāds noslēpums, ka ir lielvaras – ASV, Krievija un Ķīna –, kurām ir visvairāk resursu, ko veltīt šādu uzbrukumu realizēšanai".

No tehniskā viedokļa raugoties, hakeri arvien atrod jaunas vājības, un uzbrukumu veidi mainās. Tomēr tajā, kā uzbrukumi tiek pasniegti lietotājam, lielu pārmaiņu nav, atzīst Kaškina. Tāpēc izdzīvošanas princips digitālajā vidē paliek nemainīgs, "naivums un lētticība ir jāmet malā, jābūt aizdomīgam un kritiskam".

Visu Sabīnes Bērziņas rakstu lasiet ceturtdienas, 6. oktobra laikrakstā Diena!