Latvijas Arheologu biedrība par gada arheoloģijas pieminekli izvēlējusies Riņņukalnu

Vai tad mūs patiešām interesē akmens laikmeta cilvēku dieta? Tie jau nebija mūsdienu latviešu reņģu ēdāji, kas tur zivju asakas sameta. Mani drīzāk interesē vai šī apmetne bija Burtnieku ezera sala (Burtnieks savā laikā by 6x lielāks, ka šodien) un Salacas izteka noteikti bija daudz tālāk uz rietumiem vai dienvidiem, ka šodien. Un cik tālu tajos laikos sniedzās Baltijas jūras austrumu krasts (Zviedrijā Uppsalas svētkalni, tagad kādus 50 vai vairāk km iekšzemē, kaut tika veidoti, kad bija jūras krastāmalā). Visu godu arheologiem, bet drīzāk jāpēta mūsu pašu kultūras pagātne (sakot ar 10-11to g.s.), par kuru nekas cits ka rietumu orientētas ticības mitoloģija un iestāsti vien zināmi, un citādas iespējamības tiek noliegtas.