Latvijas Banka: Eiro ieviešana nozīmēs vairāk investīciju un jaunas darba vietas

Valsts ekonomika vairs nav tik ļoti balstīta uz patēriņu, bet gan ievērojami vairāk fokusējas uz rūpniecības sniegtajām iespējām eksporta tirgos. Līdz ar to arvien lielāka nozīme ir investīcijām tajās Latvijas nozarēs, kas piedalās starptautiskajā tirdzniecībā, savukārt jaunu darba vietu radīšana ir tiešā veidā atkarīga no rūpniecības veiksmēm vai neveiksmēm."Kas tad nosaka rūpniecības izlaides apjomu pieaugumu? Divi faktori - pieprasījums un piedāvājums. Ja par pieprasījumu viss aptuveni būtu skaidrs - krīze Eiropā liek Latvijas ražotājiem būt aktīviem un inovatīviem, radot jaunus produktus un meklējot jaunus tirdzniecības partnerus -, tad ar piedāvājumu ir sarežģītāk," akcentē Kasjanovs.Kā skaidro eksperts, daudzas rūpniecības nozares un uzņēmumi jau patlaban strādā tuvu savai maksimālajai ražošanas noslodzei. It kā varētu pieņemt vairāk cilvēku un paplašināt darbību, taču rodas problēmas. Lai pieņemtu darbā papildu cilvēkus, nepieciešamas ražošanas telpas un iekārtas. Tomēr ne vienmēr uzņēmuma līdzšinējie finanšu rādītāji ir bijuši tik veiksmīgi, lai ar saviem uzkrātajiem līdzekļiem varētu nodrošināt jaunu iekārtu iegādi vai piesaistītu banku finansējumu."Tas rada savā ziņā paradoksālu situāciju - uzņēmēji būtu gatavi eksportēt vairāk, pieņemt darbā vairāk cilvēku, bet nespēj atrast finansējumu saviem investīciju projektiem. Protams, ir banku finansējums, dažādi valsts atbalsta mehānismi un eirofondi, tomēr ir arī cits kapitāla piesaistes veids - ārvalstu investīcijas, kurām ir virkne priekšrocību," norāda ekonomists.Viņš akcentē, ka ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) pieplūde veicina ne tikai kapitāla kustību, bet arī zināšanu, tehnoloģiju pārnesi, kā arī investīciju saņēmējvalsts iesaisti globālajās loģistikas ķēdēs.2014.gadā Latvijai, ieviešot eiro, būs vienreizēja iespēja gūt labu publicitāti Eiropā. Atgādināšana par sevi un savu priekšrocību pozicionēšana ir viens no svarīgākajiem ĀTI piesaistes faktoriem. Eiro ieviešana, visticamāk, nebūs galvenais faktors, kas nodrošinās ĀTI pieaugumu, tomēr tā nozīmīgumu nevajadzētu nenovērtēt, uzsver Kasjanovs. Eiro ieviešana liks potenciālajam ārvalstu investoram citām acīm paraudzīties uz Latviju."Pirmkārt, tas ir lielisks veids, kā atgādināt par sevi Eiropā. Lai arī Eiropas Savienībā esam jau gandrīz desmit gadus, tomēr liela daļa ārvalstu uzņēmēju, investoru, attīstības fondu un citu tirgus dalībnieku par mums neko nezina. Otrkārt, eiro ieviešana ir kā kvalitātes zīmola piešķiršana. Ja produktu un procesu kvalitāti novērtē ar dažādiem sertifikātiem un zīmoliem, tad spēju realizēt saprātīgu ekonomisko politiku (ekonomistu valodā - Māstrihtas kritēriju izpildi) Eiropā apbalvo ar iespēju ieviest eiro valūtu. Treškārt, līdzšinējā pieredze apliecina, ka pēc eiro ieviešanas valstis piedzīvo palielinātu interesi no ārvalstu potenciālajiem investoriem," raksta centrālās bankas ekonomists.Tai pašā laikā Kasjanovs brīdina, ka eiro ieviešana pati vēl, visticamāk, nedod būtisku grūdienu ekonomikai. Tomēr tas ir lielisks veids, kā atgādināt potenciālajiem ārvalstu investoriem par tām priekšrocībām, pateicoties kurām Latvijas rūpniecības nozare pēdējos gados virza tautsaimniecības izaugsmi.Kā piemēru ekonomists min Igauniju, kas eiro ieviesa 2011.gada 1.janvārī. Jau gadu pirms eiro ieviešanas bija novērojams būtisks ĀTI pieaugums. Savukārt eiro ieviešanas gadā ĀTI apjomi pieauga gandrīz dubulti.Kasjanovs arī norāda, ka Latvijas apstrādes rūpniecība ir cieši saistīta ar izejvielu iegādi. Tikai neliela daļa Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides ir saistīta ar vietējiem resursiem - kokapstrāde, mēbeļu ražošana, daļēji pārtikas rūpniecība, bet pārējie resursi, kas tiek izmantoti apstrādes rūpniecības nozares ikdienas darbībā, tiek importēti. Un samaksa netiek veikta latos, bet gan eiro."Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Atkarībā no bankas vai valūtas maiņas kantora uzcenojuma, nelielu procentu, kas jāsamaksā naudas mijējam par pakalpojumu. Tādējādi samazinās naudas apjoms, ko uzņēmēji var ieguldīt ražošanas attīstībā un esošo darbinieku atalgojumā. Tāpat samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēja, salīdzinot ar Eiropas uzņēmējiem, kuriem nav šādu izmaksu," pamato Latvijas Bankas ekonomists.Lats kā maza un globālajā tirgū nezināma valūta rada potenciālajiem partneriem bažas par iespējamajiem riskiem. Šādu bažu nav, kad tiek runāts par eiro, - ārvalstu partneri to uztver kā pozitīvu signālu un konkrēto valsti asociē ar Eiropas Savienību.Jau ziņots, ka Latvija eirozonai vēlas pievienoties no 2014.gada janvāra. Tuvākajā laikā Latvija lūgs Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku sniegt ārpuskārtas konverģences novērtējumu jeb izvērtēt valsts ekonomikas gatavību uzņemšanai eirozonā..