Viņš norādīja, ka Latvijā gada inflāciju arvien negatīvi ietekmē enerģijas cenu devums, taču tam ir tendence sarukt. Atsevišķos mēnešos pasaules tirgū nedaudz auga naftas cena, uz ko Latvijā reaģēja gan degvielas tirgotāji, gan arī tika paaugstināta dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem. Pasaules pārtikas cenas šogad pārsvarā aug, un atsevišķās pārtikas grupās arī Latvijas mazumtirdzniecībā vērojams cenu kāpums.
Tikmēr pamatinflācija, proti, vidējais cenu pieaugums patēriņa groza daļā, kas neaptver enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku saglabājas pozitīva, sacīja Rimšēvičs, piebilstot, ka tās kāpumu jūlijā noteica galvenokārt telekomunikāciju pakalpojumu cenu paaugstināšana un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās, jo tie tika aplikti ar pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmi. "Šādas cenu pārmaiņas parasti saglabā savu ietekmi gada inflācijā 12 mēnešus, jo tām nav sezonāla rakstura," atzīmēja Latvijas Bankas prezidents.
Tāpat viņš minēja, ka ir stājušies spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumi par regulējamo cenu palielināšanu siltumenerģijai, ūdenim un atkritumu apglabāšanas pakalpojumiem atsevišķās Latvijas pilsētās.
Vienlaikus Rimšēvičs atzīmēja, ka tautsaimniecības izaugsmes, kā arī algu kāpuma temps ir palēninājies un nemotivē patēriņa cenu pieaugumu.
"Tādējādi, neraugoties uz minētajiem inflāciju paaugstinošajiem faktoriem, gada vidējā inflācija šogad būs ap 0%," sacīja Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka jūnijā Latvijas Banka mainīja šā gada patēriņa cenu izmaiņu prognozi, lēšot, ka 2016.gadā Latvijā būs deflācija 0,4% apmērā iepriekš prognozēto 0% vietā. 2017.gadā Latvijas Banka iepriekš sagaidīja cenu kāpumu par 1,3%.