Latvijas Bankā arī atzīmē, ka pirmo reizi mērījumu vēsturē ideju par atteikšanos no mazas nominālvērtības - viena un divu centu - monētām apgrozībā atbalsta vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju.
2022.gada februārī viedokli, ka viena un divu centu monētas būtu izņemamas no apgrozības, pauda 51% aptaujāto, kamēr 43% uzskatīja, ka tās būtu atstājamas apgrozībā, bet 6% bija grūti formulēt viedokli.
Iepriekšējā pētījumā 2021.gada augustā atteikšanos no mazo nominālvērtību monētām atbalstīja 43% iedzīvotāju, 50% pauda viedokli, ka viena un divu centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 7% bija grūti komentēt.
Latvijas Bankā uzsver, ka jau sāktas praktiskas un reālas darbības, lai samazinātu viena un divu centu monētu skaitu apgrozībā. Jau vairākus gadus Latvijas Banka nekaļ jaunas viena un divu centu monētas, bet apgrozībai nepieciešamo daudzumu iegūst maiņas ceļā ar citām eirozonas valstīm. Tāpat tiek veikti pasākumi naudas aprites ciklā sadarbībā ar partneriem (bankām un to aģentiem, inkasācijas uzņēmumiem), iedzīvotāji un sabiedriskā labuma organizācijas tiek gaidītas centrālajā bankā, lai apmainītu monētas pret naudu bankas kontā, kā arī iecerēts veikt eiro monētu apmaiņas procesa automatizāciju.
Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons skaidro, ka diskusija par mazo nominālvērtību eiro monētu nākotni notiek jau vairākus gadus. To ir veicinājusi citu valstu pieredze, ar tirdzniecības noteikumiem ierobežojot viena centa un divu centu monētu izmantošanu (Somija, Īrija, Nīderlande, Beļģija, Slovākija (plānots)), līdzīgas diskusijas mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, Eiropas līmeņa iniciatīva, sākot izvērtējumu par mazo nominālvērtību monētu lietderību, kā arī "ManaBalss.lv" iniciatīva, Latvijas sabiedrībai sākot diskusiju par šo monētu nākotni.
Jansons norāda, ka jāņem vērā arī mūsdienu izaicinājumi ilgtspējas un klimata jomā - ne tikai nepieciešami būtiski resursi viena centa un divu centu monētu kalšanai, bet arī to pārvadāšana un apstrāde rada papildu ietekmi uz dabu. Liela daļa šādu monētu tiek pazaudētas, radot neefektīvus resursu tēriņus.
Lai gan eiro Latvijā tika ieviests jau 2014.gadā, Latvijas Bankā vēl nav apmainītas viena santīma un divu santīmu monētas aptuveni 4,7 miljonu eiro vērtībā. Jansons uzsver, ka tā ir zudusi nauda iedzīvotājiem un piesārņojums Latvijas dabai. Ar lielu varbūtību šīs monētas nekad netiks apmainītas.
Līdzīga tendence vērojama viena centa un divu centu monētām - tikai aptuveni 10% monētu atgriežas Latvijas Bankā.
Jansons piebilst, ka joprojām aktuāla ir ideja par pirkuma gala summas noapaļošanu skaidrās naudas norēķinos. Tas nenozīmētu, ka cenas veikalos tiktu paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci. Noapaļota tiktu pirkuma gala summa - ja tā beidzas ar viens, divi, seši vai septiņi, tā tiktu noapaļota uz leju, ja ar trīs, četri, astoņi vai deviņi - uz augšu.
Augot sabiedrības atbalstam, Latvijas Banka cer, ka to ieraudzīs arī tirgotāji, no kuru nostājas vistiešāk atkarīgs, vai Latvija sekos citu eirozonas valstu paraugam, ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu.
Latvijas Banka ir gatava sēsties pie sarunu galda un apspriest tālākos soļus, bet līdz tam netērēs resursus jaunu monētu kalšanai, veicinot to atgriešanos Latvijas Bankā, piebilst Jansons.
"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot arī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.