Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Par mobiliem uzskata tos iedzīvotājus, kas aptaujas dienā vismaz vienu reizi pārvietojās ārpus savas mājvietas. 2017. gadā 79% Latvijas iedzīvotāju bija mobili. Turklāt darbdienās (83%) iedzīvotāju mobilitāte bija augstāka nekā brīvdienās un svētku dienās (69%).

19% iedzīvotāju aptaujas dienā palika mājās, jo bija saslimuši vai slikti jutās (26%), nebija vajadzības iziet ārpus mājas vai bija jāveic mājas darbi (25%), bija brīvdiena skolā vai darbā (21%), kustības liedza invaliditāte vai vecuma nespēja (18%), traucēja laikapstākļi (10%). 2% iedzīvotāju aptaujas dienā pārvietojās ārpus Latvijas teritorijas.

Vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam bija 2,7 pārvietošanās dienā, darbdienās pārvietošanās skaits bija lielāks (2,8), turpretī brīvdienās – mazāks (2,3). Vislielākais pārvietošanās skaits dienā bija saistīts ar kādas personas pavadīšanu, visbiežāk – bērnu pavadīšana uz skolu vai pirmskolas izglītības iestādi (2,5), kam seko iepirkšanās nolūks (2) un darbs (1,9).

Lielāko pārvietošanās skaitu dienā pēc transporta veida veica vieglo automobiļu vadītāji (2,7) un pasažieri (2,6), kā arī iedzīvotāji, kas pārvietojas ar velosipēdu (2,4).

Ja salīdzina pārvietošanos skaitu pēc vieglo automobiļu degvielas veida, tad automobiļu īpašnieki ar autogāzes iekārtām veica visvairāk braucienus dienā (2,8), kas saistāms ar izmantotā degvielas veida cenu tirgū.

Vidēji dienā Latvijas iedzīvotāji visilgāko laiku pavadīja braucienos ar vilcienu (79 minūtes), vidēji dienā veicot 47 kilometrus. Pilsētās un to svārstmigrāciju zonās pārvietošanās attālums bija par 10 kilometriem mazāks nekā Latvijā kopumā (20 kilometri). Automobiļi, kas aprīkoti ar dīzeļdegvielas dzinējiem, veica garākos attālumus dienā (47 kilometrus).

Vislielākais attālums mērots un visilgākais laiks pavadīts darījumu braucienos pa Latviju. Atpūtas nolūkos pavadīts tikpat ilgs laiks, bet mērots gandrīz uz pusi mazāks attālums, jo bieži ietvertas garas pastaigas ar kājām. Iepirkšanos visbiežāk veica ar kājām, jo atrodas dzīvesvietas tuvumā, tāpēc arī vidējais pārvietošanās attālums ir vismazākais (11 kilometri).

Vidējais cilvēku skaits automobilī brauciena laikā Latvijā bija 1,9 cilvēks, urbānajās zonās šis rādītājs bija zemāks (1,6). Cilvēku skaits automobilī būtiski atšķiras darbdienās (1,7) un brīvdienās un svētku dienās (2,5).

Gandrīz puse no visiem braucieniem (47 %) Latvijā tika veikti ar vieglajiem automobiļiem, taksometriem un motocikliem, kas izmanto "tradicionālo degvielu". Eiropas Komisijas mērķis Baltajā grāmatā, Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu, ir pakāpeniski līdz 2050. gadam pārtraukt "tradicionālās degvielas" automobiļu izmantošanu pilsētās.

Aptaujā iedzīvotāji atbildēja par vieglo automobiļu izmantošanas iemesliem Latvijā, kas 39% gadījumos bija personīgā komforta prasības un laika ekonomija (31 %) salīdzinājumā ar sabiedrisko transportu, tikai 14% braucienos iedzīvotāji minēja, ka sabiedriskais transports nav pieejams pieturu pārklājuma vai neatbilstoša laika grafika dēļ.

2017. gadā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica 12 miljardus pasažierkilometru, kas ir 8 080 pasažierkilometru vienam iedzīvotājam, kas būtu gandrīz kā aizbraukt uz Parīzi divas reizes, ņemot vērā viena iedzīvotāja ikdienas pārvietošanās.

10,7 miljardi pasažierkilometri (84%) tika veikti ar vieglo automobili, bet ar kājām 3% no kopējiem pasažierkilometriem. Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir pārvietošanās ar kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko transportu, ar automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai hibrīda dzinēju, un izmanto multimodālo transporta sistēmu.

2017. gadā 2 miljardi pasažierkilometru jeb 16% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem tika veikti, izmantojot ilgtspējīgus pārvietošanās veidus.

Aptauja tika veikta no 2017. gada septembra līdz decembrim, tajā ar nejaušās gadījuma izlases metodi tika atlasīti 11 000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 84 gadiem.