Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju veselība pašnovērtējums ir pasliktinājies – 2023.gada sākumā 47 % iedzīvotāju savu veselības stāvokli novērtēja kā labu vai ļoti labu, savukārt pērnā gada beigās rādītājs ir noslīdējis līdz 43 %, no kuriem 4 % iedzīvotāju domā, ka viņu veselība ir ļoti laba un 39 % - laba.
Jo lielāks vecums, jo sliktāks veselības stāvoklis – tā liecina veselības pašnovērtējuma mērījums dažādās vecuma grupās. Vecumā līdz 39 gadiem 11% iedzīvotāju savu veselību novērtē kā ļoti labu un 48 % kā labu. Savukārt 40 līdz 59 gadu vecumā vairs tikai 5 % norāda, ka veselība ir ļoti laba un 29 % - laba. 17 % senioru jeb iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem saka, ka veselība ir slikta vai ļoti slikta.
Vīrieši savu veselību kā ļoti labu novērtē biežāk nekā sievietes – attiecīgi 7 % vīriešu un 4 % sieviešu. Kopumā 44 % vīriešu un 43 % sieviešu domā, ka viņu veselība ir laba vai ļoti laba. 14 % vīriešu un 12 % sieviešu atzīst, ka veselība ir slikta vai ļoti slikta.
Lietuvā iedzīvotāju veselības stāvoklis, pēc pašu vērtējuma, uzlabojas – 2023.gada sākumā savu veselību kā labu vai ļoti labu novērtēja 42 %, savukārt pagājušā gada nogalē jau 48 % iedzīvotāju. Arī Igaunijā iedzīvotāju pašvērtējums par savu veselību uzlabojas un ir augstākais Baltijā - no 50 % 2023.gada sākumā līdz 53 % pagājušā gada beigās.
Savu veselību kā labu vai ļoti labu, piemēram, Zviedrijā vērtē 61 %, Apvienotajā Karalistē 58 % un Vācijā 51 %, Polijā 49 % iedzīvotāju.
44 % Latvijas iedzīvotāju savu veselību vērtē kā vidēju jeb apmierinošu. Savukārt katrs desmitais jeb 12 % Latvijas iedzīvotāju savu veselības stāvokli novērtē kā sliktu, un tas ir sliktākais rādītājs Baltijā. Salīdzinājumam - Igaunijā tā norādījuši 8 % un Lietuvā 9 % iedzīvotāju.
Starptautisku reprezentatīvu iedzīvotāju veselības pašnovērtējuma mērījumu regulāri veic pētījumu aģentūra Norstat, katrā valstī reizi ceturksnī aptaujājot vairāk nekā 1000 pilngadīgus iedzīvotājus.