Arī pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem Latvijas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo ceturksni augusi par 4%.
Savukārt 2017.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada ceturto ceturksni, Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc precizētiem sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājies par 1,6%.
2017.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 5,871 miljards eiro.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka rūpniecībai bija lielākā pozitīvā ietekme uz IKP attīstību, proti, 1,6 procentpunktu apmērā.
Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, apstrādes rūpniecībā bijis kāpums par 10%. Pieaugumu uzrādīja gandrīz visas apstrādes rūpniecības nozares, tostarp lielākās. Koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums bija par 5%, pārtikas produktu ražošanā - par 2%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 14%. Būtisks pieaugums bija arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 37%, mēbeļu ražošanā - par 14%, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 13%.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apmēri gada laikā auguši par 18%, bet elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 11%.
Būvniecības produkcijas apmēri 2017.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājušies par 8%. Kāpums bija visās būvniecības jomās, tostarp dzīvojamo māju būvniecībā - par 19%, bet nedzīvojamo ēku - par 7%, no kurām rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20%, inženierbūvju - par 4%, tajā skaitā pieaugums bija ostu un dambju būvniecībā - par 48%, bet kritums bija ceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 24%.
Mazumtirdzniecība 2017.gada pirmajā ceturksnī augusi par 3%, tajā skaitā nepārtikas preču tirdzniecībā bijis pieaugums par 6%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā bijis kritums par 2%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 2%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājusies par 24%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni bijis 9% apmērā, ko veicināja palielinājums pasažieru pārvadājumos par 4%, kravu pārvadājumos - par 8%, kā arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās - par 11%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos apmēri auguši par 4%, tajā skaitā izmitināšanā - par 2%, bet ēdināšanā - par 5%.
Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka patēriņa un biznesa cenu palielināšanās noteica salīdzinoši mazu kāpumu daudzās pakalpojumu nozarēs.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu par 11% radīja banku sektora izdevumu īpatsvara pieaugums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums par 50%.
Savukārt produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2017.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo ceturksni audzis par 2%.
2017.gada pirmajā ceturksnī galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5%. To ietekmēja privātā galapatēriņa pieaugums par 6%, kur palielinājās mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 11%, atpūtai un kultūrai - par 13%, bet par 4% palielinājās izdevumi restorāniem un viesnīcām. Izdevumi mājokļa uzturēšanai saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmenī, bet izdevumi pārtikai samazinājās par 4%. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja mājsaimniecību ienākumu palielināšanās. Valdības galapatēriņš palielinājās par 3%.
Pēc ilgstošas lejupslīdes pozitīvu pieaugumu uzrādīja arī bruto pamatkapitāla veidošana, kas šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada pirmo ceturksni, palielinājās par 9%. Pieaugums bija visās pamatkapitāla grupā: ieguldījumi iekārtās un mašīnās pieauga par 14%, mājokļos un citās ēkās un būvēs - par 5%, bet intelektuālā īpašuma produktos - par 4%. No kopējām investīcijām 20% ieguldīti transporta un uzglabāšanas nozarē, valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē investēti 12%, bet 11% ieguldīti apstrādes rūpniecībā.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pirmajā ceturksnī palielinājās par 8%, bet importa - par 5%. Pamatā izvedumu uz Eiropas Savienības valstīm veidoja koksnes, koka un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles) un pārtikas produkti, savukārt importēti pamatā pārtikas produkti un automobiļi.
Eksporta pieaugums IKP ietekmēja pozitīvi piecu procentpunktu apmērā, bet imports kopējo IKP samazināja par 3,1 procentpunktu.
Tāpat statistikas pārvaldē informēja, ka šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada pirmo ceturksni, par 8% palielinājās darbinieku atalgojums. Šo kāpumu veicināja atalgojuma pieaugums apstrādes rūpniecībā - par 8%, būvniecībā - par 6%, tirdzniecībā - par 7% un komunikāciju pakalpojumos - par 16%. Darbinieku atalgojums veidoja 49% no IKP. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājās par 7%.
Nodarbināto vidējā reālā darba alga 2017.gada pirmajā ceturksnī bija par 3,1% mazāka par nodarbināto vidējo bruto darba algu, kas saistīts ar inflācijas līmeni 3,2% apmērā.