Būvniecības uzņēmums SIA Arčers, kura pamatdarbība ārpus Latvijas ir stikloto būvkonstrukciju ražošana un uzstādīšana, apgūstot eksporta tirgu, pirmo projektu realizēja 2004.gadā. Šobrīd būvfirma 35% no uzņēmuma Latvijā saražotās produkcijas novirza ārvalstu tirgiem. Galvenās eksporta mērķa valstis šobrīd esot Norvēģija, Beļģija un Zviedrija, iestrādes izveidotas arī Dānijā un Lielbritānijā. Iekarojot ārvalstu tirgu, meitasuzņēmumus Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā izveidojis Skonto Enterprises, stāsta būvfirmas īpašnieks Guntis Rāvis un apgalvo, ka kopš 2009.gada ārvalstīs realizēti jau vairāk nekā 50 objektu, ik gadu dubultojot uzņēmuma apgrozījumu.Izvēloties valstis, kuru tirgu iekarot, būvnieki analizē pieprasījumu un kopējos būvniecības apjomus, norāda Rāvis. Arčera valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis atklāj, konkrētās ārvalstis izvēlētas galvenokārt sakārtotā tirgus un skaidru, godīgu spēles noteikumu dēļ. Nozīmīgs faktors esot arī attālums, jo konstrukciju transportēšana un darbinieku ceļošana veido būtiskas izmaksu pozīcijas.Asa konkurence valda ikvienā tirgū, un ne Skandināvija, ne rietumvalstis nav izņēmums, norāda Purmalis. Viņš stāsta, ka neviens no vietējiem uzņēmumiem Eiropas mērogā nevarot sacensties ar konkrētā reģiona milžiem. Turklāt veiksmīgi konkurēt starptautiskā mērogā var tikai tie uzņēmumi, kuri jau nostiprinājušies Latvijā un kuriem ir pieejami gan līdzekļi, gan laiks ārvalstu tirgu iekarošanai. Viņš uzsver, ka Latvijas būvniecības nozares uzņēmēju vidē reti notikušas diskusijas par kopīgu sadarbību ārvalstu tirgu iekarošanā. Ja tā būtu, Latvijas uzņēmumi ārvalstu konkurencē spētu sasniegt daudz vairāk.
Ārvalstīs Latvijas būvnieki veic gan valsts un pašvaldību, gan
privātā segmenta pasūtījumus - strādā dzīvojamo māju, biroju ēku,
slimnīcu, skolu būvniecības projektos. Un latviešiem par pasūtījumu
iegūšanu jāsacenšas ne tikai ar vietējiem, bet arī ar
Austrumeiropas valstu uzņēmumiem. "Zemākā cena jau sen vairs nav
galvenais konkurences instruments ārvalstīs. Šāds priekšstats ir
ļoti novecojis. Tā tas bija aptuveni pirms septiņiem gadiem, kad
par pamatu veiksmei tika uzskatīts Latvijas ļoti lētais darbaspēks.
Tagad tas ir izlīdzinājies, jo gan mūsu darbaspēka izmaksas
augušas, gan arī ārvalstu likumdošana paredz ārzemniekiem maksāt
tāda paša līmeņa algas kā vietējiem. Un arodbiedrības tam seko
līdzi ļoti skrupulozi," skaidro Purmalis un turpina: "Jā, mums
ir lētāki energoresursi, tātad ražošana. Taču, ja mūsu produkta
cenā jāiekļauj arī transports, darbinieku ceļa biļetes, komandējuma
nauda un dzīvošanas izmaksas, tad tas pats vien sanāk. Šobrīd,
piedāvājot savus pakalpojumus ārpus Latvijas, jābūt gataviem uz
ļoti gudru konkurenci labi sakārtotā tirgū." Tāpēc, līdzīgi kā mūsu
valstī, eksporta tirgos Latvijas uzņēmēji konkurē ar labiem
speciālistiem, darbu kvalitāti un īsiem izpildes termiņiem.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 6.novembrī!