Tāpat Latvijai būtu jādomā par papildu humānās palīdzības sniegšanu, teica Putniņš.Tikmēr Latvijas Ukraiņu kongresa pārstāve Jana Streļeca sacīja, ka Latvijai būtu jāspēj uzņemt vēl vismaz 100 vai 200 pacientu. "Lietuvā uzņemto un ārstēto pacientu skaits ir aptuveni desmit reizes lielāks nekā Latvijā," viņa teica. Tāpat Streļecka domā, ka cilvēkiem, kuriem sniegta medicīniska rehabilitācija, būtu jānodrošina iespēja saņemt arī psiholoģisko rehabilitāciju.Putniņš neprognozēja, vai Latvija varētu nodrošināt šādu palīdzību. "Tas jālemj valdībai," viņš teica.Streļecka arī norādīja, ka Latvijā ir steidzami jāprecizē likumdošana, lai gadījumā, ja valstī masveidā glābiņu meklētu cilvēki no Ukrainas, būtu skaidrs, kā viņus uzņemt un sniegt palīdzību.Savukārt Baltijas un Ziemeļjūras fizikālās un rehabilitācijas medicīnas foruma prezidents Aivars Vētra preses konferencē norādīja, ka ir saņēmis aicinājumu no Dņipropetrovskas mediķiem sadarboties rehabilitācijas programmas veidošanā Ukrainā. Vētra sacīja, ka ir gatavs sadarboties gan šādi, gan domāt, kā palīdzēt Latvijas mediķiem, kuri varētu dotos uz Ukrainu.VM parlamentārā sekretāra rīcībā ir informācija par diviem traumatologiem, kuri līdz šim izteikuši vēlmi doties strādāt uz Ukrainu. Putniņš sacīja, ka arī viņš kā praktizējošs ārsts būtu gatavs doties strādāt uz Ukrainu.
Latvijas mediķiem jārod iespēja uzņemt Ukrainas cietušos
Latvijai ir jārod iespēja uzņemt vēl vismaz desmit Ukrainā cietušos, nodrošinot viņiem rehabilitāciju, žurnālistiem norādīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš (Vienotība), kurš šonedēļ atgriezies no Ukrainas."Tas ir tas, ko viņi visvairāk vēlētos. Viņi atzīst, ka rehabilitācijas viņiem praktiski nav," teica Putniņš.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.