Tajā pašā laikā valde norāda, ka šādā variantā ir jāparedz konstants budžets sabiedriskajam medijam, ar ko tas var rēķināties katru gadu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš, Latvijas Radio valdei šajā jautājumā ir vienots viedoklis - Latvijas Radio būtu jāaiziet no reklāmas tirgus, lai mazinātu konkurenci ar komerciālajiem medijiem un daudzus jautājumus diskusijās noņemtu no dienaskārtības.
Viņš atzīst, ka šajā jautājumā patlaban ir zināma pretruna, jo NEPLP ir Latvijas Radio pārraugošā institūcija, kas uzdod tai konkrētus mērķu izpildi. Līdz ar to ar padomi ir nepieciešamas diskusijas, jo patlaban liela daļa Latvijas Radio aktivitāšu tiek finansētas no paša radio ienākumiem.
Pauliņš skaidro, ka šajā kontekstā radio ir duālā situācijā - ir vajadzības, kurām nepieciešams finansējums. Tādēļ patlaban radio ir spiests turpināt modeli, kāds tas ir bijis līdz šim. Tajā pašā laikā Latvijas Radio valde rosinās un uzturēs diskusiju par radio aiziešu no reklāmas tirgus. Ideāla plāna gadījumā - šī gada laikā šai diskusijai būtu "jāiegūst kristalizācija", jānonāk līdz lēmuma pieņēmējam, norāda Pauliņš. Viņa skatījumā, kopumā pret šādu ierosinājumu noraidošas attieksmes nav, ir atbalsts arī no pārējās mediju nozares. "Tad arī lēmums varētu tikt pieņemts vēl šogad," bilst radio vadītājs.
Ja nākamgad radio būtu brīvs no reklāmas, tas varētu koncentrēties tikai uz tiem uzdevumiem, kas ir sabiedriskajam medijam, uzsver Pauliņš.
Viņš arī atzīmē, ka galu galā tam jābūt politiskam lēmumam.
Tikmēr Latvijas Radio valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs uzsvēra, ka iziešanu no reklāmas tirgus nevar vērtēt bez likumu izmaiņām, kas nodrošina neatkarīgu un precīzi definētu finansējumu sabiedriskajam medijam. Izejot no reklāmas tirgus un paliekot "pie svārstīga budžeta", ko apstiprina atkarībā no valsts budžeta apjoma vai citām tendencēm, nav iespējams izveidot ilgtermiņa radio attīstības stratēģiju.
Lavrinovičs skaidro, ka atrašanās reklāmas tirgū radio atļauj būt brīviem un manipulēt ar jaunu produktu attīstību, kuriem nav piešķirts mērķa finansējums. Tāpat likumā noteiktajam finansējumam būtu jābūt adekvātā apjomā, lai sabiedriskais medijs ne tikai eksistētu, bet arī attīstītos.
Jau ziņots, ka NEPLP apstiprinājusi Latvijas Radio valdes mērķus un uzdevumus 2015.gadam, kas paredz noteikti arī kvantitatīvos mērķus ieņēmumiem no reklāmas.
Noteikts, ka kvantitatīvo rādītāju izpilde tiks vērtēta kā teicama, ja attiecīgais rādītājs pieaugs vairāk nekā par 10%; kā laba, ja attiecīgais rādītājs pieaugs 5% līdz 10% robežās; kā apmierinoša, ja attiecīgā rādītāja svārstības būs piecu procentu robežās, kā neapmierinoša, ja attiecīgais rādītājs pazemināsies vairāk nekā par pieciem procentpunktiem.
Reklāmas ieņēmumu bāzes salīdzinājums ir 2013.gads. 2014.gads nav iekļauts, jo tas bija vēlēšanu gads, kurā reklāmas ieņēmumi ir atšķirīgi, skaidroja Pauliņš.