Latvijas zinātnieku izgudrojumi līdz startam nespēj tikt

"Brīdī, kad mēs esam atklājuši jauno zāļu vielu, to nepieciešams papētīt tuvāk. Lai viela varētu kļūt par zālēm, lai cik tā būtu efektīva, pētījumos var parādīties virkne negatīvu efektu, piemēram, savienojums var slikti uzsūkties vai viela ļoti ātri bojājas. Šādas pārbaudes ir vesela fāze, kas apliecina, ka jūsu radītā viela potenciāli varētu derēt zāļu ražošanā. Tam ir vajadzīgi lieli līdzekļi, kurus mums neviens nedod. Tikai pēc šīm pārbaudēm varētu meklēt kādu potenciālo investoru un piedāvāt šo ideju," situāciju zinātnē skaidro Kalviņš.

Ar līdzīgām problēmām saskaras arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Nesen viņi izstrādāja tehnoloģiju, kas ļauj no latvāņa, aļģēm un salmiem iegūt biodegvielu. Kaut gan ieguldīti lieli līdzekļi, realitātē cerības projektu īstenot ir mazas. Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs aģentūrai LETA pat pauda skarbāku vērtējumu, norādot, ka šis pētījums ir tikai "laba teorija". Lai tehnoloģijas īstenotu dzīvē, ir jābūvē rūpnīcas, ir vajadzīgi "ļoti lieli miljoni".

RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra pārstāvis Renārs Reklaitis Dienai atklāj, ka centram tagad ir jāmeklē uzņēmums, kurš būtu gatavs riskēt ar naudu, lai turpinātu attīstīt bioetanola ideju. "Atnāk zinātnieki un uzņēmēji, kas būtu gatavi kaut ko ieguldīt, bet tas ir sarežģīti, jo pārsvarā visas izstrādnes, kas radītas RTU, ir saistītas ar augstu risku un nenoteiktību," skaidro R. Reklaitis.

Kritisko situāciju zinātnes nozarē apstiprina arī fakts, ka kopš 2009.gada Patentu valdē saņemtas apmēram 30 licences uz sešiem patentiem. Tas nozīmē, ka Latvijā gadā tiek patentēts tikai viens zinātniskais izgudrojums.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 12.martā!