Laukus redz kā guļamrajonus

Iepriecinošāki ir dati par tautiešu atgriešanos – pēc 2011. gada šajos pagastos atgriezās vairāk nekā laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam, lai gan joprojām emigrējušo ir vairāk. Dati par iedzīvotāju vidējo vecumu liecina, ka sabiedrība šajos pagastos noveco pakāpeniski. Izceļas Zentenes pagasts, kas kļūst "jaunāks" – 2011. gadā vidējais vecums bija 42,3 gadi, šogad – 41,8 gadi. Praktiski nenoveco arī Degoles pagasts, taču visstraujāk noveco Codes pagasts, kura iedzīvotāju vidējais vecums – 42,8 gadi – pārsniedz Zemgales reģiona rādītāju (42 gadi). Arī demogrāfijas skaitļos ir dažas nianses. Piemēram, Lestenes pagastā no 2000. līdz 2011. gadam jaundzimušo bija vairāk nekā mirušo, pārējos pagastos mirstība pārsniedz dzimstību. Pēc 2011. gada paaudžu nomaiņa vērojama Degoles un Lestenes pagastā, kur dzimstības un mirstības rādītāji ir teju vienādi. Savukārt Zentenes pagastā mirušo ir divreiz vairāk nekā jaundzimušo.

Aplūkojot datus par vidējo darbinieku un pašnodarbināto skaitu, atsevišķos pagastos – Lielauces, Degoles un Zentenes – šie rādītāji ir 2009. gada līmenī. Situācija vēlāk pasliktinājusies Lestenes pagastā, bet Codes pagastā gan pēc 2009., gan pēc 2011. gada vidējais darbinieku un pašnodarbināto skaits ir pakāpeniski palielinājies un 2016. gadā (pēdējie dati) pat pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Visos novados (dati pieejami tikai par novadiem) minimālo darba algu vai zemāku 2017. gadā (pēdējie dati) saņēmuši daudz mazāk iedzīvotāju nekā 2011. gadā – attiecīgi 23–25% un 34–37%. Lielākas iespējas nopelnīt lielāku algu ir Tukuma novadā.

Dzīve neapstājas

Kas notiek bijušo skolu ēkās? Tikai viena – Lestenē – tiek izmantota pašvaldības vajadzībām. Codē skola atkal pārtapusi par dzīvojamo māju, Praviņās pašvaldība nesekmīgi divas reizes mēģinājusi ēku pārdot izsolē. (Par Praviņu un Lestenes skolu likteni un dzīvi pēc tam plašāk lasiet 23. novembra SestDienas numurā.) Savukārt bijusī Zentenes pamatskolas ēka, kas savulaik celta kā muiža, lēnām iet bojā, Dienai apliecina Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča. Muižu pirms septiņiem gadiem par 131 tūkstoti latu izsolīja Krievijas pilsonim Sergejam Bestuževam, kuram līgums lika triju gadu laikā uzlabot ēkas tehnisko stāvokli ne mazāk kā par diviem miljoniem eiro, bet tas tā arī nav darīts. Pirmo tikšanos ar Bestuževu izdevies noorganizēt tikai pērn pavasarī, kad pārrunāta iespēja īpašumu pašvaldībai atpirkt par izsoles cenu vai atstāt muižu Bestuževa īpašumā, ja viņš to apsaimniekos un pakāpeniski atjaunos. Īpašnieks izvēlējies otro variantu.

"Atkārtoti ir saņemts solījums nākamajā gadā sākt darbus," saka novada domē. Bestuževs devis pilnvaru pašvaldības izpilddirektoram saņemt programmu Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā muižas atjaunošanai. "Pašvaldībai ir jārespektē īpašnieka solījums, jāsagatavo darba uzdevums plānotajai atjaunošanai, jāorganizē tikšanās klātienē, jāvienojas par jauna juridiska dokumenta sagatavošanu un parakstīšanu," turpmāko rīcību ieskicē pašvaldībā.