Bez skolas "SestDiena" pēta, kādas sekas radījusi skolu slēgšana Latvijā gandrīz pirms desmit gadiem.

Slēgto skolu dažādie likteņi iezīmē nākotnes izaicinājumus

Tikai trīs no kopumā 42 gandrīz pirms desmit gadiem slēgtajām skolām bija sākumskolas, pārējās – pamatskolas. Pirmie nelāgie vēstneši ir apvienotās klases un pāris bērnu, kas sāk skolas gaitas. Iestāžu slēgšanas cēloņi bijuši dažādi, bet kopumā tā ir cīņa ar sekām, ko izraisījis pamatīgs iedzīvotāju skaita samazinājums, darba vietu trūkums un globālā tendence izvēlēties dzīvi lielpilsētās. Iespējams, var piekrist dažu projekta laikā sastapto cilvēku teiktajam, ka 7.–12. klases posmam laukos nav nākotnes. Tomēr apjomīgās rakstu sērijas Bez skolas noslēgumā gribētu apgalvot – arī Latvijai tad nav nākotnes. Skola un bērnudārzs daudzviet bijusi un ir pēdējais bastions, kas pagastā vēl notur jaunās ģimenes, taču, ja vecākiem tuvējā apkārtnē nav darba vai brīvu dzīvokļu, par paaudžu nomaiņu runāt ir grūti. Tas ir kā nepārraujams aplis, jo Diena daudzviet saskārās ar to, ka ģimenei, ja tā vēlētos dzīvi laukos, nemaz nebūtu māju. Daudzviet cilvēki un pašvaldību vadītāji cer, ka "tur augšā [valsts vadītāju līmenī] kaut kas mainīsies", bet projekta laikā ne mazums bija tādu līderu, kas negaida, bet dara.

21. decembris, 2018, 7:00

Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Ne visur, kur savulaik slēgta skola, tagad valda klusums. Ir vietas, kurām dota atdzimšanas iespēja un kur mācību iestādi izdevies pārveidot tā, lai uz to pat būtu gribētāju rinda. Noslēdzot projektu Bez skolas, SestDiena meklē atbildi, kas ir šo vietu veiksmes atslēga un vai to iespējams izmantot arī citur.

21. decembris, 2018, 7:00

Dziestošo rītu pusē

14. decembris, 2018, 8:20

Cīņa par bērniem un izdzīvošanu

14. decembris, 2018, 6:45

Otrā atdzimšana

7. decembris, 2018, 14:15

Par spīti kopējām tendencēm, ar cerībām raugās nākotnē

No Latvijas vēsturiskajiem novadiem tieši Latgalē pirmajā un līdz šim vienīgajā skolu slēgšanas vilnī gandrīz pirms desmit gadiem slēdza visvairāk skolu – 2009. gadā durvis aizvēra divpadsmit, bet gadu vēlāk – vēl divas izglītības iestādes. Izņemot vienu – Labiešu sākumskolu –, visas bija pamatskolas. Latgales skolu un pagastu liktenim būs veltīti vairāki raksti, tostarp šodien SestDienā lasāms plašāks stāsts par dzīvi trijos Rēzeknes novada ciemos – Lūznavā, Strūžānos un Ciskādos.

7. decembris, 2018, 6:35

Kad apstājas laiks

No altārgleznas bijušās skolas zālītē līdz mūra plītij virtuvē un vēža izbāznim, kas atceļojis pa jūras ceļiem, – tas ir kā ceļojums laikā. Turpinot pētīt, kas notiek ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās arī uz diviem Sēlijas ciemiem – Dvieti un Elkšņiem.

1. decembris, 2018, 11:45

Iespējas un jau nokavētais

Sēlijā 2009. gadā slēdza sešas pamatskolas – Zalves (Neretas novads), Dvietes (Ilūkstes novads), Sēlpils (Salas novads), Vīgantes (Staburaga pagasts, Jaunjelgavas novads), Elkšņu (Viesītes novads) un Mežzemes (Kalna pagasts, Jēkabpils novads). Skolu slēgšanas iemesli atkārtojas – mazs skolēnu skaits, tā brīža lēmumi izglītības jomā un ekonomikas krīze.

30. novembris, 2018, 9:03

Uz atsevišķu republiku: SestDiena apmeklē 2009. gadā slēgtās skolas

Turpinot pētīt, kādas sekas radījusi skolu slēgšana Latvijā pirms gandrīz desmit gadiem, SestDiena devās uz diviem Zemgales ciemiem – Lesteni un Praviņām

25. novembris, 2018, 14:15

Laukus redz kā guļamrajonus

Zemgalē gandrīz pirms desmit gadiem slēdza piecas skolas: Lestenes, Zentenes un Praviņu pamatskolu Tukuma novadā, Codes sākumskolu Bauskas novadā un Lielauces pamatskolu Auces novadā. Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām, apstiprinās jau Kurzemes pagastu pētījumā secinātais, ka lielākās iedzīvotāju izmaiņas bijušas laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam, kad uz ārzemēm un citām vietām Latvijā no pagastiem aizbrauca procentuāli un skaitliski vairāk iedzīvotāju nekā pēc 2011. gada. Šie rādītāji atšķiras arī pašos Zemgales pagastos. Proti, Codes pagastā iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada samazinājies par 17%, Lielauces pagastā – par 35%, Degoles pagastā – par 20,5%, Lestenes pagastā – par 24%, Zentenes pagastā – par 33%. Arī pēc skolas slēgšanas iedzīvotāju skaits sarūk, bet ne tik strauji. Laikraksts Diena 9. novembrī sāka publicēt rakstu sēriju Bez skolas, kurā pētīja tos Kurzemes pagastus un novadus, kur 2009. gadā pirmajā un līdz šim vienīgajā skolu slēgšanas vilnī tika likvidētas izglītības iestādes. Žurnālā SestDiena lasāmi Usmas, Vecpils un Sermītes cilvēkstāsti.

23. novembris, 2018, 5:57

Kamēr spēs mācīt kvalitatīvi, skola pastāvēs

Saldus un Kuldīgas novados politiskais uzstādījums ir saglabāt pirmsskolu un sākumskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Pieredze gan rāda, ka laika gaitā arī šīs skoliņas paliek arvien tukšākas, jo mazie aizbrauc līdzi vecākajiem brāļiem un māsām uz lielajām skolām. Izvērtējot skolu tīklu, 2009. gadā Saldus novadā tika likvidēta Šķēdes sākumskola, bet Kuldīgas novadā – Pelču un Sermītes pamatskolas. Abi kaimiņu novadi kopš tā laika ir veikuši būtiskas reformas skolu tīklā, un tās turpināsies arī nākamgad. Laikraksts Diena 9. novembrī sāka publicēt rakstu sēriju Bez skolas, kurā pētīja tos Kurzemes pagastus un novadus, kur 2009. gadā pirmajā un līdz šim vienīgajā skolu slēgšanas vilnī tika likvidētas izglītības iestādes. Žurnālā SestDiena lasāmi Usmas, Vecpils un Sermītes cilvēkstāsti, bet nākamos rakstus par Zemgales likvidētajām skolām lasiet avīzē un žurnālā nākamnedēļ.

13. novembris, 2018, 6:35

Acīmredzami neizbēgamais

Iedzīvotāji turpina pamest lauku pagastus, demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša, uzņēmējdarbība neattīstās. To var secināt par atsevišķiem Kurzemes pagastiem, laikrakstam Diena un žurnālam SestDiena sākot rakstu sēriju par vietām, kur 2009. gadā tika slēgtas skolas. Lai gan šis pētījums varētu apgāzt teicienu "daba nemīl tukšumu", jānorāda – aina nav tik drūma, jo, par spīti vispārējām tendencēm Latvijas laukos, katrā vietā ir aktīvisti, kas vietai aiziet postā neļaus, un dažviet pat esot jūtama paaudžu nomaiņa. Pētot, kas noticis ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās uz trim Kurzemes ciemiem – Usmu, Sermīti un Vecpili –, kur šāds lēmums pieņemts gandrīz pirms desmit gadiem

9. novembris, 2018, 13:01