Viņš norādīja, ka LBAS redz vairākas iespējas, kā vairot valsts, pašvaldību un sociālā budžeta ieņēmumus pēc 2019.gada, tostarp arī turpmāk būtu jānodrošina neapliekamā minimuma un atvieglojumu pieaugums, turklāt arī darba samaksas konkurētspējas palielināšanās varētu vairot valsts ieņēmumus.
Baldzēns uzsvēra, ka būtiski ieņēmumu palielināšanai nodrošināt ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, un viens no mehānismiem, pie kuriem strādā LBAS un virkne darba devēju, lai samazinātu ēnu ekonomiku un vienlaikus palielinātu valsts budžeta ienākumus, ir ģenerālvienošanās slēgšana dažādās nozarēs, piemēram, būvniecībā. Veiksmīgas ģenerālvienošanās dotu papildu stimulu attīstīties uzņēmumiem, kuri maksā lielākas algas, nekā uzņēmumi vidēji Latvijā. Tāpat ģenerālvienošanās slēgšana nodokļus maksāt varētu motivēt uzņēmumus, kas patlaban atrodas ēnu ekonomikā, piebilda LBAS priekšsēdētājs.
Vienlaikus LBAS saistībā ar ģenerālvienošanos no valsts sagaida pretimnākšanu darba devējiem, lai viņiem tiktu nodrošināta ne tikai iespēja lemt par algām nozarē, bet arī virkne citu atvieglojumu, piemēram, izglītības izdevumiem, kas patlaban tiek aplikti ar darba spēkam pielīdzināmiem nodokļiem. Patlaban uzņēmējam, kurš ieguldījis 100 eiro darbinieka izglītībā, 79 eiro jāpiemaksā nodokļos, lēš Baldzēns.
Viņš uzskata, ka izglītības izdevumiem būtu jāpiemēro atvieglojumi, jo tieši izglītošana vairo darba ražīgumu un kvalitāti, kā arī palielina darbinieka kvalifikāciju, kas viņus padara konkurētspējīgākus.
Vienlaikus Baldzēns piebilda, ka ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana nav risināma ar grūdiena politiku, bet gan motivējot iedzīvotājus maksāt nodokļus. "Galvenais nemēģināt to darīt ar agresīvu spiedienu, bet motivēšanu, veicināšanu un ieinteresēšanu, un tikai tad, ja visi šie pozitīvie mehānismi tiek ignorēti, var pielietot cietākus risinājumus," skaidroja Baldzēns.
Kā ziņots, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien, 22.augsutā, žurnālistiem atzina, ka 2019.gada fiskālo telpu varētu paplašināt, īstenojot virkni pasākumu, tostarp uzliekot valsts kapitālsabiedrībām pienākumu valsts budžetā ieskaitīt lielākas dividendes.
Pēc Finanšu ministrijas informācijas, 2018.gadā pieejamie līdzekļi jeb fiskālā telpa plānota 60 miljonu eiro apmērā, savukārt 2019.gadā tā saruks līdz 19,9 miljoniem eiro, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro.
Reizniece-Ozola atzina, ka 2019.gads būs kritisks, jo fiskālā telpa konkrētajam gadam patlaban aplēsta 20-30 miljonu eiro apmērā. "Būs jādomā par papildu pasākumiem fiskālās telpas palielināšanu, piemēram, varētu vēlāk lemt par fiskālā nodrošinājuma rezervi, novirzīt daļu no fotoradaru ieņēmumiem, lielākas dividendes novirzīt no valsts kapitālsabiedrībām un virkne citu pasākumu," sacīja ministre.
Būs labi
Cik vēl paliks bez darba?