LCB cer, ka šoreiz Ministru prezidente pati iepazīsies ar vēstuli, un nesekos formāla atrakstīšanās, bet gan izlēmīga un enerģiska rīcība.
Šā gada 5. martā LCB jau vērsās pie Ministru prezidentes ar priekšlikumu viņas vadībā izveidot speciālu darba grupu un uzdot tai trīs mēnešu laikā, pieaicinot Latvijas Pašvaldību savienības, LCB un citas ieinteresētās organizācijas, izstrādāt pamatnostādnes "Par Latvijas ceļu un tiltu administrēšanas un finansēšanas sistēmas pilnveidošanu."
Diemžēl Ministru prezidentes padomniece pāradresēja vēstuli Satiksmes ministrijai, lai gan bija skaidri redzams, ka ministrija nevar sagatavot risinājumu pēc būtības. Tāpēc šoreiz, lai neatkārtotos līdzīga absurda situācija, LCB īpaši aicina nepadoties kārdinājumam un nepāradresēt šo uzdevumu Satiksmes ministrijai un ierēdņiem, jo šie ir tādi valsts politikas jautājumi, kurus Satiksmes ministrija viena nav kompetenta izlemt.
Lai pamatotu savu priekšlikumu, LCB arī noformulēja izskatīšanai tos politiski jūtīgos un daudzus gadus nerisinātos jautājumus, kuri nosaka mērķtiecīgas, visaugstākajā līmenī plānojamas politikas nepieciešamību ceļu nozarē:
1. Kā, kādā veidā tiks nodrošināta visu 75 000 kilometru ceļu un 1986 tiltu, ne tikai Satiksmes ministrijas pārziņā esošo 21 000 kilometru Latvijas ceļu un 945 tiltu, koordinēta administrēšana, plānošana un uzturēšana?
2. Cik kilometru galveno, reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanu nodrošinās valsts, cik pašvaldības un cik/kā uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības?
3. Kā tiks veikta kontrole un uzraudzība par visa valsts ceļu tīkla uzturēšanas savlaicīgumu un kvalitāti?
4. Kā tiks finansēta visu ceļu un tiltu uzturēšana, kā, kur un no kādiem avotiem ģenerēt līdzekļus, kas vismaz vidējā termiņā ļautu sistēmiski plānot un veikt uz ceļiem nepieciešamos darbus?
5. Ko darīt ar šodien Satiksmes ministrijas pārziņā esošajiem ceļiem, kuru uzturēšanai resursi netiek piešķirti un kuru uzturēšana nav plānota/paredzēta Nacionālajā attīstības plānā?
6. Kā, kādā veidā tiks izveidota, apstiprināta un ieviesta normatīvā bāze visu kategoriju ceļiem tā, lai tā attiektos uz visiem ceļiem, ne tikai uz Satiksmes ministrijai piekrītošajiem?
Vēstulē Ministru prezidentei tiek minēti arī nenoliedzami fakti: neveikto darbu deficīts uz Latvijas ceļiem 2014.gada sākumā sasniedza 5,8 miljardus EUR – 3,7 miljardus EUR uz valsts ceļiem un 2,1 miljardu EUR uz pašvaldību ceļiem (izņemot rekonstrukciju un pilsētu ielu sakārtošanu), kā arī pastāv pretrunas starp Saeimas apstiprināto Nacionālo attīstības plānu un valdības praktisko rīcību, to īstenojot.
LCB uzskata – tā kā kopš Autoceļu fonda likvidēšanas ir pagājuši 11 gadi, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai bezkaislīgi, ar argumentiem izvērtētu tā likvidēšanas sekas un salīdzinātu rezultātus ar valstīm, kurās ilgtermiņa ceļu plānošanas un finansēšanas sistēma ir pastāvējusi nemainīga. Latvijā ceļu nozares pastāvēšanai 4 likumos ir iezīmēti autobraucēju samaksātie nodokļi, bet tie nu jau 11 gadus, pateicoties Finanšu ministrijas piebildei "ja likumā par valsts budžetu nav noteikts citādi", tiek izlietoti citur.
LCB, lūdzot Ministru prezidenti izskatīt priekšlikumu par darba grupas izveidi viņas vadībā, cer, ka tādējādi tiks demonstrēta izpratne, ka ceļu infrastruktūra ir valsts drošības un attīstības jautājums, ka tā ir nepieciešama gan ekonomikai, gan darbaspēkam, gan mediķiem, gan pašvaldību attīstībai, gan bērnu izglītības vajadzībām, gan valsts robežu apsardzībai.