Fragments no intervijas:
Kas ir LGS? Kādas ir jūsu uzņēmuma galvenās funkcijas?
LGS misija un galvenais uzdevums ir nodrošināt drošu un optimālu Latvijas gaisa telpu visiem tās lietotājiem – gan valsts, gan privāto aviokompāniju lidaparātiem. Mums ir jāsniedz kvalitatīvi un efektīvi aeronavigācijas pakalpojumi atbilstoši starptautiskajiem standartiem un vienlaikus jābūt efektīviem un arī finansiāli pašpietiekamiem, jo, starp citu, LGS no valsts budžeta nesaņem nevienu eiro centu. Mēs paši pelnām, paši tērējam un vēl iemaksājam valsts budžetā nodokļu veidā aptuveni sešus miljonus eiro gadā. Uzņēmums ir starp lielākajiem pakalpojumu eksportētājiem Latvijā. Aviācijas politiku veido Satiksmes ministrija, uzraudzības funkcijas veic Civilās aviācijas aģentūra, tajā skaitā regulatīvās funkcijas, izstrādājot normatīvos aktus. LGS ir viens no trim vaļiem, no kā vispār veidojas aviācijas sistēma. Proti, tās ir aviokompānijas, lidostas un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji (Latvijā – LGS).
Kāda ir lidojumu dinamika?
Laikam precīzāk būtu runāt par lidojumu intensitāti. Mūsu ienākumus veido pakalpojumu sniegšana tām lidmašīnām, kas pārlido Latvijas gaisa telpu vai arī nolaižas Latvijas lidostās un pēc tam atkal paceļas gaisā, lai dotos uz savu galamērķi. Aptuveni 72% gadījumu lidmašīnas tikai pārlido Latvijas gaisa telpu, bet aptuveni 28% lidaparātu nosēžas Latvijas lidostās – pārsvarā, protams, Rīgas lidostā. Diennaktī vidēji Latvijas gaisa telpu tranzītā šķērso 700–800 lidmašīnu, un ik gadu intensitāte pakāpeniski pieaug. Šogad pirmajā ceturksnī mūsu gaisa telpā tā (gan tranzīta pārlidojumi, gan nolaišanās Latvijas lidostās) ir palielinājusies gandrīz par 10%, kas ir labs rādītājs aviācijas jomā.
Kādas ir galvenās tranzīta plūsmas?
Lielākā daļa ir Eiropa–Āzija, kā arī pārlidojumi Eiropā. Intensitātes pieaugumu ietekmē lidojumu maršrutu pieaugums vai arī pieaug lidojumu skaits kā tāds? Gan viens, gan otrs. Faktiski galvenais iemesls ir pasaules ekonomiskā situācija.
Ar to gribat teikt, ka tā uzlabojas?
Jā! To mēs varam redzēt gaisā. Ekonomiskā situācija tieši ietekmē lidojumu intensitātes apjomu. Lidojumu skaits pieaug, jo palielinās cilvēku vēlme lidot gan biznesa, gan privātajos ceļojumos. No otras puses, ir arī no mums atkarīgi faktori, kas ietekmē lidojumu intensitātes pieaugumu. Viens no tiem ir, ka LGS kopā ar partneriem no Somijas, Igaunijas un Norvēģijas ir izveidojusi Ziemeļeiropas valstu funkcionālo gaisa telpu bloku. Šajās četrās valstīs esam izveidojuši brīvo maršrutu sistēmu, kas ļauj saīsināt lidojuma attālumu, līdz ar to ieekonomēt degvielu un sasniegt citus gan ekonomiskus, gan ekoloģiskus ieguvumus.
Iegūstat uz lidojumu skaita pieauguma rēķina?
Protams, līdz ar to intensitātes apjoms pieaug. LGS piedāvā ne tikai samērā zemu pārlidojuma (maršruta) pakalpojuma tarifu, bet arī termināļa tarifu Latvijas lidostās, kas galvenokārt pašlaik darbojas Rīgas lidostā, tādējādi veicinot šīs lidostas konkurētspēju un attīstību. Kas ir galvenie Latvijas gaisa telpas lietotāji? 50% no visiem mūsu ieņēmumiem, protams, nodrošina mūsu aviokompānija airBaltic, kā arī Finnair, Lufthansa, Aeroflot, Russian State Company, Ryanair un SAS. Pārējo daļu nodrošina aptuveni 450 citu aviokompāniju.
Šāds ienākumu sadalījums no biznesa viedokļa nav riskants?
Tāpēc arī gribu uzsvērt – septiņas aviokompānijas veido pusi no mūsu ienākumiem, turklāt šīs ir salīdzinoši lielas kompānijas, kas vienmēr izvēlas izmantot drošākos un izdevīgākos maršrutus. Tāpēc droši varam rēķināties, ka "svēta vieta tukša nekad nepaliks". Ja kāda no šīm aviokompānijām izlems izmantot citus maršrutus, noteikti vietā ienāks cita. Savukārt otri 50 procenti ar 450 dažādiem klientiem ļoti labi diversificē mūsu iespējamos biznesa riskus.
Visu interviju lasiet trešdienas, 9. augusta, avīzē Diena!