Trokšņa samazināšanas plāna projekts ikvienam interesentam ir pieejams lidostas mājaslapā, kā arī ir paredzētas divas sabiedrības informēšanas sanāksmes – 8.oktobrī plkst.18.00 Babītes novada pašvaldības Kultūrizglītības centrā (Jūrmalas ielā 14a, Piņķi) un 10.oktobrī plkst.18.00 Jaunmārupes sākumskolā (Mazcenu aleja 4a, Jaunmārupe).
Šajās sanāksmēs lidostas Rīga pārstāvji iepazīstinās ar plānotajām darbībām, lai turpmākajos gados samazinātu troksni tuvumā esošajās teritorijās, atbildēs uz interesentu jautājumiem un apkopos izteiktos priekšlikumus.
"Lidosta apzinās savu ietekmi uz vidi, tajā skaitā uz trokšņa līmeni tai pietuvinātajās teritorijās, tāpēc katru reizi, izstrādājot trokšņa samazināšanas plānus, mēs cenšamies ņemt vērā iedzīvotāju un pašvaldību ierosinājumus," uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.
Lidosta gaisa kuģu radīto troksni var samazināt vairākos veidos – gan efektīvāk izmantojot jau esošo lidostas infrastruktūru un attīstot jaunu, gan arī cieši sadarbojoties ar lidsabiedrībām, VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS), Civilās aviācijas aģentūru (CAA) un citām organizācijām.
Vairāki risinājumi ir vērsti uz to, lai samazinātu trokšņa līmeni naktīs tuvākajās lidostas teritorijās, piemēram, Jaunmārupē, Spilvē un Skultē.
"Apzinoties to, ka naktī gaisa kuģu radīto troksni gan dzird tālāk, gan cilvēki arī ir jūtīgāki pret tiem, esam plānā paredzējuši, ka veicināsim tālāko lidostas manevrēšanas ceļu izmantošanu naktīs. Turklāt esam iecerējuši izmaiņas pacelšanās procedūrās, kas paredz, ka gaisa kuģi vidējā augstumā uzņem nevis ātrumu, bet gan augstumu. Tas viss kopā samazinās troksni tieši naktīs," pauž lidostas Rīga Vides trokšņa pārvaldības speciālists Jānis Brižs.
Prettrokšņa pasākumi ir kompleksi, prasa rūpīgu datu analīzi, un to ieviešanā ir nepieciešama cieša sadarbība starp visiem aviācijas nozares pārstāvjiem. Tāpēc ir paredzēts izveidot speciālu darba grupu, kurā būtu lidostas, LGS, CAA un aviokompāniju pārstāvji. Tās uzdevums būtu rūpīga katra gadījuma un datu analīze, lai noteiktu labākās iespējamās lidojumu trajektorijas, tādējādi mazinot trokšņa līmeni.
Savukārt, lai samazinātu troksni, ko rada lidmašīnu dzinēju pārbaudes un ko visbiežāk dzird tieši Skultes iedzīvotāji, lidosta ir izstrādājusi pagaidu risinājumu.
"Ilgtermiņā lidosta ir iecerējusi izbūvēt speciālu infrastruktūru lidaparātu dzinēju pārbaudēm, taču pašlaik sākotnēji testa režīmā esam paredzējuši vasaras laikā pārvietot gaisa kuģus tālāk prom no apdzīvotām vietām, proti, uz pretapledošanas laukumu," stāsta Brižs.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt trokšņu līmeni, ir klusākas lidmašīnas jeb efektīvākas gaisa kuģu flotes. Piemēram, jaunie Airbus A220-300 (iepriekš Bombardier CS300) lidaparātu modeļi, ko izmanto airBaltic, Airbus 320 NEO, ko izmanto Lufthansa vai Uzbekistan Airways izmantotie Boeing 787-8 ir būtiski klusāki nekā modeļi, ko tie aizstāja.
"Šajā jomā ir būtiska lidostas un lidsabiedrību savstarpējā sadarbība. Tāpēc esam gan izstrādājuši ērti lietojamu indeksu gaisa kuģu flotes trokšņu līmeņa salīdzināšanai, gan uzsākuši darbu pie tā, lai izvērtētu un nākotnē izstrādātu motivācijas sistēmu, kas mudinātu lidsabiedrības ieviest un izmantot klusākas lidmašīnas," stāsta Brižs.
Plānā ir atrunāti arī citi pasākumi trokšņu mazināšanai. Paredzēts, ka plāns stāsies spēkā 2019.gada sākumā un būs spēkā 5 gadus.
Plāna sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz šā gada 19. oktobrim (ieskaitot). Šajā laikā Mārupes, Babītes novada un Rīgas pilsētas iedzīvotāji ir aicināti savus priekšlikumus iesūtīt arī elektroniski, uz e-pastu [email protected] vai sūtīt pa pastu, adrese: Lidosta Rīga 10/1, Mārupes novads, LV-1053.
Atbilstoši Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskatam par lidostu darbības rādītājiem Eiropā 2018.gada 2.ceturksnī starptautiskā lidosta Rīga bija otrā Eiropas straujāk augošā lidosta. No lidostas Rīga ziemas sezonā iespējams doties uz vairāk nekā 70, bet vasaras sezonā - uz 100 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2017.gadā lidosta Rīga apkalpoja vairāk nekā 6 miljonus pasažieru – 45% no kopējā Baltijas valstu pasažieru skaita.
Sajūgs