Pēdējo mēnešu laikā saistībā ar Edvarda Snoudena publiskotajām ziņām par ASV specdienestu īstenotajām iedzīvotāju elektroniskās izspiegošanas programmām, daudzās valstīs ir aktualizējušās diskusijas par to, cik pieņemama ir iedzīvotāju elektroniska izsekošana valsts drošības vārdā. ASV, piemēram, šajā jautājumā sabiedrībai nav vienota viedokļa. Aptauju dati liecina, ka, iespējams, pat vairākums amerikāņu atbalsta to izsekošanas programmu pastāvēšanu, par kurām ziņas atklātībā nodeva Snoudens. Arī Latvijā jau pirms kāda laika mediji ir sabiedrību informējuši par programmas FinSpy pastāvēšanu, kuru izmanto vairāku valstu valdības savu iedzīvotāju izsekošanai, un kas esot arī Latvijas drošības struktūru rīcībā, norādīja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Lai noskaidrotu, kāds ir Latvijas iedzīvotāju viedoklis jautājumā par iedzīvotāju izsekošanu, pētījumu centrs SKDS jūlijā veiktajā aptaujā uzdeva jautājumu: "Cik pieņemami, Jūsuprāt, būtu tas, ja Latvijas specdienesti noklau
sītos iedzīvotāju telefona sarunas vai lasītu privātās e-pasta sarakstes, lai novērstu iespējamus apdraudējumus valstij?". Saņemtās atbildes liecina, ka absolūtam vairākumam Latvijas iedzīvotāju (87%) specdienestu veikta viņu telefona sarunu noklausīšanās un viņu e-pasta sarakstes lasīšana nešķiet pieņemama, turklāt gandrīz divām trešdaļām iedzīvotāju (64%) tas šķiet pilnīgi nepieņemami. Iebildumi pret Latvijas specdienestu veiktu noklausīšanos vai e-pastu kontroli nebūtu tikai 9% iedzīvotāju (pilnībā pieņemami tas ir 3%, bet drīzāk pieņemami – 6% iedzīvotāju).
Aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka visās grupās vairākumam respondentu iedzīvotāju izsekošana valsts drošības vārdā šķiet nepieņemama. Saskaņā ar aptaujas datiem izsekošanai
nedaudz lielāks atbalsts kā vidēji ir starp iedzīvotājiem vecumā 35 līdz 44 gadiem (16%), ar augstāko izglītību (18%) un
rīdziniekiem (13%). Taču arī šajās grupās vairāk kā pusei šādas darbības šķiet pilnībā nepieņemamas.
Interesanti, ka šajā jautājumā īpaši neatšķiras latviski un krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju viedokļi. Ir novērots, ka jautājumos, kas saistīti ar attieksmi pret valsti, tie, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, nereti ir nedaudz mazāk
negatīvi noskaņoti. Taču šajā jautājumā valodu grupās lielu atšķirību nav: iedzīvotāju izsekošana valsts drošības vārdā kopumā ir nepieņemama 87% latviski runājošo un 88% krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju. Tāpat aptaujas dati liecina, ka absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju būtu ļoti negatīvi noskaņoti gadījumā, ja atklātos, ka kāds no Latvijas specdienestiem ir noklausījies to telefona sarunas vai lasījis e-pasta sarakstes. Kopumā 86% to uzskatītu par savu tiesību uz privātumu pārkāpumu, un tikai 8% uzskatītu, ka privātums nav ticis pārkāpts.