Kā raksta Latvijas Avīze, šobrīd Rīgā un arī citur Latvijā gaisa kvalitāte ir ļoti laba - putekļu daļiņas nepārsniedz 10 mikrogramus uz kubikmetru, kas ir četras reizes mazāk par atļauto maksimumu. Taču, sākoties apkures sezonai, putekļu piesārņojums atkal palielināšoties un tas apdraudot Latvijas situāciju pārkāpumu procedūrā, kuru par Rīgas gaisa kvalitāti uzsākusi Eiropas Komisija (EK).
VARAM ir izstrādājusi gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.- 2030.gadam, kas paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās. Vecās un neefektīvās krāsnis būtu jānomaina līdz 2027.gadam. VARAM novērojusi, ka Rīgā ziemas periodā lielu daļu piesārņojuma rada individuālās mājsaimniecības, kas nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei vai kam nav tādas iespējas to izdarīt.
Ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsvērusi, ka plānā tikai tiekot iezīmēti iespējamie risinājumi gaisa piesārņojuma mazināšanai. Tagad pilsētām jādomā, kā rajonos, kur novērots putekļu daļiņu būtisks pārsniegums, to mazināt. Vislielākās problēmas ar gaisa kvalitāti ir Rīgā. "Galvaspilsētā būtu jāveicina, ka individuālie apkures risinājumi tiek izbeigti, jauni netiek atļauti un, kur iespējams, pieslēgtos centralizētajai siltumapgādei, bet, kur tas nav iespējams, modernizētu apkures iekārtas," sacījusi Ozola, "iespējams, pašvaldība var līdzfinansēt šo iekārtu nomaiņu, sedzot vismaz daļu no izmaksām."
Rīcības plānā ir paredzēts arī valsts atbalsts krāšņu nomaiņai, taču šis atbalsts tiks sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav "tehniski un ekonomiski pamatoti" pieslēgt centralizētajai siltumapgādei.
VARAM rēķina, ka šim nolūkam būs nepieciešami apmēram 15 miljoni eiro, taču, kur tos ņemt, nav zināms.
Atbilstoši VARAM plānam, pilsētās ar vissliktāko gaisa kvalitāti - Rīgā, Liepājā un Rēzeknē - būtu jāveido mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu reģistrs, tajās iekļaujot informāciju par kurināmo un iekārtu vecumu. Reģistrs būtu jāizveido gada laikā pēc tam, kad valdība būs veikusi nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Turklāt pašvaldībām būtu jākontrolē, kas krāsnīs un kamīnos tiek kurināts.
Pašvaldības arī tiek aicinātas izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšanas iespējas mājsaimniecībām Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, kas izvēlas pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.
VARAM iecere ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē. Tiek plānots, ka septembrī šis plāns varētu tikt apstiprināts valdībā.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka VARAM ziņojuma virziens ir pareizs, bet vairākas prasības esot nereāli izpildīt. "Nerunājot par lielajām izmaksām, bet kā to izdarīt tīri praktiski? Kādi pašvaldībai ir instrumenti, lai kontrolētu, piemēram, katra mājas iedzīvotāja teikto par ogļskābās gāzes emisiju no krāsnīm, tajā skaitā no vecajām?" sacījis politiķis.
Valainis domā, ka lielākas iespējas uzlabot gaisa kvalitāti ir, uzlabojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti un samazinot siltuma zudumus. "Privātmājām ķerties klāt ir pāragri. Malkas apkure šobrīd ir vislētākais kurināmais. (...) Tas nav pats ērtākais veids, bet tas ir lētākais veids, turklāt tradicionāls apkures veids. Ja tagad šiem cilvēkiem liks pārbūvēt krāsnis, tās ir neiedomājamas izmaksas," uzsvēris asociācijas pārstāvis, "es domāju, ka šī plāna rakstītāji nav saskārušies par praktisko realitāti."
aha
Liberālfašists
.