Kā norādīts TM mājas lapā, pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka Citrus Solutions iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529,87 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt a/s UPB – par 141 488 743,90 eiro bez PVN. Tā kā līdz šim konkursa komisijas lēmums nav apstrīdēts, paredzams, ka jaunā cietuma būvniecība tiks īstenota 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas. Attiecīgi sagaidāms, ka līdz ar jaunā cietuma ekspluatācijas uzsākšanu radīsies iespēja būtiski uzlabot ieslodzīto sadzīves apstākļus ieslodzījuma vietās Latvijā, par kuru neatbilstību normām Latvijai iepriekš izteikti pārmetumi gan no dažādām starptautiskām organizācijām, gan arī regulāri sūdzējušies, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), paši ieslodzītie.
Vienlaikus gan jācer, ka projekta īstenošana atkal netiks atlikta uz nezināmu laiku, šoreiz, iespējams politisku iemeslu dēļ, ņemot vērā, ka par cietuma būvniecības iespējamu atlikšanu ir izteicies viens no jaunajā Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem.
Sūdzas ne tikai par sadzīves apstākļiem
Kā Dienai norādīja Tiesībsarga biroja pārstāvji, Tiesībsargs regulāri saņem ieslodzīto iesniegumus par dažādiem ar soda/apcietinājumu izpildi saistītiem jautājumiem, tostarp, par neatbilstošiem sadzīves apstākļiem. Iesniegumu skaits par neatbilstošiem sadzīves apstākļiem gadu no gada ir pakāpeniski samazinājies (tā, piemēram, 2022. gadā līdz 6. oktobrim ir saņemtas 18 sūdzības, 2021. gadā bija 27 šādi iesniegumi, 2020. gadā – 30, 2019. gadā – 35) , kas ir saistīts ar to, ka Tiesībsarga ieteikumu rezultātā ieslodzītās personas aktīvi izmanto valstī izstrādāto tiesību aizsardzības mehānismu un par iespējamo prettiesisko iestādes faktisko rīcību, nenodrošinot cilvēktiesībām atbilstošus apstākļus pašas vēršas administratīvajās tiesās.
“Nešaubīgi, jauna cietuma būvniecība palīdzēs risināt jau ilgstoši esošās problēmas, kas saistītas ar cilvēka cieņai atbilstošu apstākļu nodrošināšanu ieslodzītajiem. Tāpat jaunā cietuma būvniecība ir būtisks faktors, lai veiksmīgi nodrošinātu efektīvu soda izpildi notiesātajiem, proti, soda izpildi, kas vērsta uz personas resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā un ļaus īstenot individuālu pieeju katram notiesātajam, tādējādi apzinot un mazinot riskus, kas bija iemesls noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Kā būtisks aspekts ir jāatzīmē esošajā cietumu infrakstruktūrā lielas ietilpības kameras, kas ir ieslodzīto vidū pastāvošo vardarbību (fizisko un emocionālo) veicinošs apstāklis, kas, savukārt, var veicināt ieslodzīto vidū esošās hierarhiskās sistēmas pastāvēšanu. Jauna, mūsdienīga cietuma būvniecība, ar nelielu ieslodzīto skaitu kamerās risinātu šo problēmu,” uzsver Tiesībsarga pārstāvji.
Vienlaikus eksperti norāda - tomēr būtiska loma ir arī ieslodzījuma vietu amatpersonām, proti, spējai konstatēt un novērst vardarbību ieslodzīto vidū un veikt pasākumus, lai izskaustu savstarpējās hierarhiskās attiecības. Tikai jaunā cietumu infrastruktūra neatrisinās visas problēmas, proti, ieslodzījumam (apcietinājumam, brīvības atņemšanas soda izpildei) ir nepieciešamas ne tikai ēkas, kas ir atbilstošas cilvēka cieņai, bet arī pietiekams, profesionāli sagatavots, no valsts puses finansiāli atbalstīts personāls, kurš apzinās sava darba nozīmīgumu, ne tikai drošībās ieslodzījuma vietā nodrošināšanā, bet arī šo personu resocializācijā un rehabilitācijā. Ar ieslodzījuma vietu darbinieku attieksmi var sasniegt vērā ņemamus rezultātus un radīt cilvēktiesībām un labas pārvaldības principam atbilstošu mikroklimatu cietumā. Tāpat vienas jaunas ieslodzījuma vietas būvniecība nenodrošinās visu ieslodzīto ievietošanu tajā, līdz ar to ir nepieciešams arī veikt pasākumus pārējās ieslodzījumā vietās esošo apstākļu uzlabošanā, akcentē Tiesībsarga birojā.
Arī Ārlietu ministrijas (ĀM) Administratīvā direktora biroja Juridiskās direkcijas vadītāja Kristīne Līce piekrīt Tiesībsarga speciālistu viedoklim, ka jauna cietuma būvniecība un attiecīgi laba infrastruktūra atvieglos un vienkāršos valsts spēju nodrošināt tādus ieslodzījuma apstākļus, kas atbilst minimālajām cilvēka cieņai pieņemamajām prasībām. “Par to šaubu nav. Man grūti teikt, vai tas mazinās sūdzību skaitu. Taču – ja ir pietiekami lielas telpas, attiecīgi samazinās pārapdzīvotības problēma. Taču - cik man zināms -, pēdējā laikā gan Latvijas cietumos šī problēma vairs nav tik aktuāla, jo arī sodu politika ir mainījusies no ieslodzījuma uz citiem soda veidiem,” pauž K. Līce.
Viņa arī piekrīt Tiesībsarga birojam, ka tendence ieslodzīto sūdzībām ECT ir samazinājusies, un tas ir divu galveno iemeslu dēļ. “Pirmkārt, gribu tiešām uzteikt Administratīvo tiesu lomu, cik tās rūpīgi un detalizēti tās vērtē šādas sūdzības, izmantojot arī ECT judikatūru un piešķirot kompensācijas – tas ir ļāvis ECT pārliecināties, ka Latvijā ir efektīvs mehānisms kā nācionālajā līmenī izskatīt šādas sūdzības. Otrs - valsts ieguldījumi cietumu renovācijā, rekonstrukcijā un sadzīves apstākļu uzlabošanā,” norāda ĀM pārstāve.
Pēc viņas paustā, ir grūti precīzi nosaukt sūdzību skaitu, ar kurām savulaik ECT ir vērsušies Latvijas ieslodzītie, jo Latvijas puse par tām uzzina tikai tad, ja ECT saņemtajā sūdzībā saskata pamatu lietas ierosināšanai un attiecīgi prasa skaidrojumus no Latvijas valdības.
“Kopumā ir aptuveni 50 lietas, par kurām ECT ir lūgusi Latvijas valdības komentārus, tostarp bijušas sūdzības par sadzīves apstākļiem brīvības atņemšanas vietās. Te runa tieši ir par cietumiem. Es nezinu, cik daudz sūdzību kopumā ir bijis iesniegts, jo tās, par kurām tiesa mums nelūdz viedokli, par tām mēs nezinām. No aptuveni 50 ECT izlemtajām lietām aptuveni puse uz pusi ir lietas, kur ir konstatēti, vai Latvijas valdība ir pati atzinusi pārkāpumus. Bet lielākajā daļā tomēr ECT sūdzības ir noraidījusi vai nu tādēļ, ka nav izsmelti nacionālie mehānismi – persona nav pienācīgi vērsusies nacionālajā tiesu sistēmā, vai arī ECT ir uzskatījusi, ka šīs sūdzības ir acīmredzami nepamatotas,” pauda K. Līce.
Savukārt runājot par kompensācijām, kas Latvijai bijis jāmaksā sūdzību iesniedzējiem atbilstoši ECT lemtajam - tās ir dažāda lieluma – sākot no aptuveni 4000 eiro līdz pat nepilniem 12 tūkstošiem eiro. “Bet jāņem vērā, ka ļoti bieži sūdzības ir par vairāku tiesību pārkāpumiem, nevis tikai par apstākļiem brīvības atņemšanas vietās. ECT, piešķirot kompensāciju, nekad neizdala, cik par kuru pārkāpumu ir piespriests maksāt. Bet pēc maniem aprēķiniem – laika periodā no 2004. līdz 20017. gadam kopumā tiesa ir piespriedusi samaksāt sūdzību iesniedzējime aptuveni 100 tūkstošus eiro. Nav daudz, bet nav arī maz,” norādīja K. Līce, vienlaikus piebilstot, ka šādas sūdzības nav tikai Latvijas īpatnība. “Šķiet, pilnīgi visu ES valstu ieslodzītie ir vērsušies pret savu valsti ECT. Būtībā šādas sūdzības un tiesvedības ir normāla demokrātiskas valsts ikdienā – ja cilvēks ir nemierā ar to, kā valsts nodrošina viņam sazīves un citus apstākļus ieslodzījuma vietā, ir jābūt mehānismam kā šādas situācijas risināt,” pauž ĀM pārstāve.
Ne tikai sadzīve
Tajā pašā laikā Tiesībsarga biroja speciālisti atgādina, ka nodarbinātība un izglītība ir būtiskākie faktori ieslodzīto resocializācijas un rehabilitācijas nodrošināšanā, it īpaši nodarbinātībai, kas nodrošina to, ka ieslodzītais pēc atbrīvošanās spēs iekļauties darba tirgū un spēs tiesiskā ceļā sev nodrošināt iztikas līdzekļus. Tā, piemēram, atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijai, 2021. gadā ieslodzītie ir piedalījušies vispārējās izglītības, profesionālās un interešu/neformālās izglītības aktivitātes un 2021. gada 31. decembrī izglītības programmās tika iesaistīti 38% no kopējā ieslodzīto skaita. Attiecībā uz nodarbinātību, notiesāto nodarbinātības līmenis 2021. gadā bija 32% no kopējo notiesāto skaita (20% komersantu darba vietā, 12% saimnieciskajā apkalpē).
Tiesībsarga birojā saņemto sūdzību skaits par to, ka ieslodzītajiem netiktu nodrošināta iespēja apgūt izglītību vai strādāt ieslodzījuma vietās, ir neliels. “Tāpat apmeklējot ieslodzījuma vietas ir secināms, ka iespējas strādāt un mācīties ir atšķirīgas dažādos cietumos. Tā, piemēram, iespējas piesaistīt komersantu konkrētā ieslodzījuma vietā tāpat ir saistīts ar infrastruktūru un iespēju tajā komersantam izveidot ražotni. Pirms neilga laika apmeklējot Daugavgrīvas cietumu, tika saņemta informācija, ka no ieslodzītajiem nodarbināti aptuveni 250 cilvēki, tāpat ieslodzītie mācās un pārsvarā apgūst arodizglītību, piemēram, mācās par celtnieku, pavāra palīgu, šuvēju. Mācības nodrošina Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Tomēr, apmeklējot ieslodzījuma vietas ir saprotams arī, ka ne visi ieslodzītie vēlās mācīties un/vai strādāt, vai kā citādi piedalīties ārpus kameru aktivitātēs, kas būtiski apgrūtina resocializācijas procesu. Tādējādi Tiesībsarga ieskatā, būtiskākais ir strādāt ar šīm mērķgrupām, tās motivējot iesaistīties nodarbinātības pasākumos un izglītības (tostarp neformālās izglītības) programmās. Vienlaicīgi ir svarīgi, lai resocializācijas procesā tiktu iesaistīta visas ieslodzīto grupas, tostarp uz mūžu notiesātie,” uzsver eksperti.