Departamenta direktoram Remigijam Baņulim arī uzdots pārbaudīt, cik efektīvi ir pašvaldību rīcības plāni ārkārtējo situāciju gadījumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts, pašvaldību un saimniecisko subjektu saziņai un sadarbībai līdzīga rakstura ārkārtējo situāciju seku likvidēšanā. Baņulis pilnvarots vērsties pie valdības jautājumā par iespējām papildināt meklēšanas un glābšanas operācijām nepieciešamos resursus un tehnisko līdzekļu valsts rezerves.
Tikmēr Lietuvas medijos paustas bažas par situāciju celtniecības drošības jomā pašu valstī.
Portāls 15min.lt ar satraukumu raksta par Vides ministrijas plāniem nepamatoti liberalizēt būvniecības noteikumus, lai gan pret to iebilst nozares uzņēmumu asociācijas. Latvijā notikusī nelaime ir nopietns brīdinājums Lietuvas institūcijām, teikts Lietuvas Projektu ekspertīzes un ugunsdrošības uzņēmumu asociācijas paziņojumā.
"Lai kāds būtu Rīgas traģēdijas īstais cēlonis, Latvijas amatpersonas jau runā par nepieciešamību nodrošināt stingrāku būvniecības procesa uzraudzību. Tikmēr Lietuvas Vides ministrija gatavojas būvniecības noteikumus nepamatoti liberalizēt. (..) Ceram, ka Rīgas nelaime liks arī Viļņai aizdomāties par riskiem, kas saistīti ar būvniecību," norādījis asociācijas prezidents. Pēc viņa teiktā, būvniecības likums jau tā tiek pārāk bieži mainīts, bet iecerētie grozījumu projekti ir sasteigti un risku vēl vairāk palielina.
"Domāts noteikt, ka īpašiem objektiem, kas tiek projektēti un celti par privātiem līdzekļiem, kāds bija arī Rīgā sagruvušais lielveikals, ekspertīze vairs nebūs obligāta, tātad šādus sarežģītus projektus varēs īstenot bez objektīvas un kvalificētas tehniskās kontroles. Tas būtiski palielinātu avāriju un ugunsgrēku risku celtnēs, kurās parasti uzturas daudz cilvēku."
Lietuvas būvnieku asociācija tikmēr asi kritizējusi īpašo objektu celtniecības tehniskā reglamenta jauno redakciju, kas stājusies spēkā oktobrī un paredz, ka sabiedrisko ēku, piemēram, bērnudārzu, skolu un slimnīcu, celtniecībai, ja to augstums nepārsniedz deviņus stāvus, tiek izvirzītas tikai minimālas prasības.
Portāls arī atgādina, ka Lietuvā tāda traģēdija kā Latvijā līdz šim nav notikusi. Viens no nopietnākajiem incidentiem fiksēts 2002.gadā, kad Viļņā sagruva topošās Ledus arēnas, tagadējās Izklaižu arēnas, jaunbūves jumts aptuveni 2000 kvadrātmetru platībā. Masīvās metāla konstrukcijas brūkot sadragāja arī treniņzāles sienas, bet, par laimi, cilvēki tobrīd jaunbūvē neatradās. Arēna tika atjaunota un metāla konstrukcijas nostiprinātas.
2005.gada nogalē bažas Lietuvā raisīja plaisas Maxima veikala sienās kādā ēkā, virs kuras bija sākta daudzdzīvokļu nama celtniecība. Būvdarbus uz laiku apturēja, būvuzņēmējs paziņoja, ka nevar garantēt drošu mājas ekspluatāciju, un piedāvāja klientiem izbeigt līgumus, tomēr vēlāk drošības problēmas tika atrisinātas, un ēkas apakšā joprojām darbojas tirdzniecības centrs, bet jaunajā virsbūvē dzīvo cilvēki.
Kā norāda mediji, tirdzniecības kompleksu, kurā telpas izmantoja Zolitūdes Maxima, attīstījis uzņēmums Homburg. Lietuvā firma Homburg valda šobrīd īsteno vairākus nekustamā īpašuma projektus Viļņā un Viļņas tuvumā, Kauņā un Klaipēdā. Savā tīmekļa vietnē tā sniedz Lietuvā plānoto objektu datorprojekcijas, bet pabeigtu objektu, šķiet, nav daudz. Plānotas galvenokārt dzīvojamās ēkas, pirms gada ziņots, ka firma gatavojas celt jauno Palangas autoostu.
Mediji vēsta, ka Homburg group Lietuvā investējusi aptuveni 900 miljonus litu. 2008.gadā šī uzņēmumu grupa no SEB bankas atpirkusi 57 nekustamā īpašuma objektus par gandrīz 623 miljoniem litu (127 miljoniem latu). Tas bija lielākais nekustamā īpašuma darījums Baltijas valstīs.