Pašlaik likumā noteikts, ka likums neattiecas vien uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem.
Minētās izmaiņas pieņemt bija rosinājis deputāts Viktors Valainis (Vienotība), kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors.
Atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) iepriekš norādīja, ka regulējums, kas nodalītu pašvaldību izdevumus no masu medijiem un definētu to funkcijas, ir svarīgs, lai stiprinātu spēcīgu un neatkarīgu presi. Laizāne komisijas vārdā pauda gatavību cieši sadarboties ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kas strādā pie šāda regulējuma nostiprināšanas likumā par pašvaldībām.
Saeima šodien arī nolēma no likuma izslēgt normu, ka masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur oficiālo informācijas aģentūru ziņojumus. Kultūras ministrijas pārstāvji skaidroja: atbalstot normas izslēgšanu no likuma, tas palīdzēs pasargāt arī Latvijas informatīvo telpu. Pēc šīs normas izslēgšana mediji nevarēšot izvairīties no atbildības, izplatot nepatiesas ziņas, ko radījušas citu valstu oficiālās informācijas aģentūras.
Kā ziņots, iepriekš Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē Konkurences padomes (KP) Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece pauda, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem.