Likumus pielāgos jaunai privatizācijai

Kāpēc ir aktualizēta un mērķtiecīgi tiek virzīta ideja par daļas valsts kapitālsabiedrību akciju pārdošanu biržā?

Jau valdības deklarācijā ir iezīmēts, ka valdība skatīsies uz iespējām attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, tajā skaitā vērtējot arī valsts uzņēmumu kapitāla daļu kotēšanas iespējas biržā. Savukārt Finanšu sektora attīstības plānā jau ir diezgan precīzi iezīmēts, ka šādam vērtējumam jābūt. Protams, esam iesaistījuši diskusijās arī biržu Nasdaq Riga. Un starta šāviens tam visam bija pagājušā gada decembrī notikusī diskusija Nacionālā kapitāla tirgus loma uzņēmumu konkurētspējas un iedzīvotāju labklājības veicināšanā, kurā piedalījās gan premjers, gan dažādi ekonomikas eksperti un kurā iezīmējās sabiedrības gaidas, ka gribam ieguldīt nacionālajos uzņēmumos. To arī apliecina pērn SKDS veikts pētījums, kur 67% iedzīvotāju apliecina, ka viņi gribētu ieguldīt savus resursus Latvijas uzņēmumos, apzinoties, ka šie uzņēmumi paliek valsts kontrolē. Protams, arī es uz aptaujām skatos rezervēti, bet, no otras puses, Latvijā ir brīvi finanšu resursi – 2. pensiju līmenī tie ir aptuveni 3,6 miljardi eiro. 

Tā nav tieši sabiedrība, bet šo līdzekļu turētāji. 

Jā, bet šie 3,6 miljardi eiro ir Latvijas iedzīvotāju nauda, kura diemžēl tiek ieguldīta ārpus Latvijas. Tādā izpratnē es to uzskatu par Latvijas iedzīvotāju naudu. Protams, tā ir "pagarināta" caur to, ka tas ir 2. pensiju līmenis. Taču Latvijas iedzīvotāji tāpat tur naudu arī bankās ar zemām procentu likmēm. Kapitāla tirgus ir ļoti neaktīvs. 

Ar to domājat biržu? 

Jā. 

Vai valsts un iedzīvotāju uzdevums ir veicināt privāta uzņēmuma biznesu? 

Manuprāt, kapitāla tirgus ir jāskata stratēģiskāk. Latvijā nav pietiekami novērtēts tas, ka iedzīvotājiem kaut kas pieder, sākot ar nekustamo īpašumu un beidzot ar uzņēmumu akcijām. Šādi viņiem veidojas arī piederības sajūta valstij. 

Mums ir jau pieredze ar Rīgas Fondu biržu, kur kotēja daudzu savulaik privatizēto uzņēmumu akcijas, un cik niecīga bija sabiedrības aktivitāte vērtspapīru tirdzniecībā. Šaubos, vai šobrīd būtu citāda tendence. 

Jautājums – ar ko tad mēs varam vispār kaut ko iekustināt? Vai nolikt malā un pateikt – šeit nekad nebūs kapitāla tirgus kā tāda? Priecājamies, ka tuvākais aktīvais tirgus ir Polijā un uzņēmumiem vismaz ir iespēja piesaistīt kapitālu tur. Vai Lietuvā un Igaunijā. Tas ir tā ekstrēmi – mēs tiešām tad saberam pelnus uz galvas... Es labi apzinos to pieredzi, un tas, kas varbūt nav tik daudz ietverts mūsu informatīvajā ziņojumā (jo sākotnēji tas bija daudz plašāks, kur mēs vispār skatījāmies uz kopējo kapitāla tirgu), zemā likviditāte ir iemesls iespējamām problēmām, tajā skaitā mazākuma akcionāru aizsardzībai.