"Šobrīd piešķirtais finansējums nozarei ir nepietiekams, un ir skaidrs, ka ja netiks piešķirti IZM pieprasītie 10 miljonu latu, arī nākamajos trijos gados nekas nemainīsies," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā notika diskusija par 2014.gada valsts budžeta veidošanu un par aktualitātēm izglītības un zinātnes nozarēs klātesošajiem pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidroja, ka valdībā pieņemtie noteikumi par pedagogu darba samaksu un valsts mērķdotāciju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību paredz pedagogu atalgojuma nodrošinājumu 2013./2014.mācību gadam un turpmākajiem, izpildot pirms gada valdības doto solījumu. Taču valdība nav atbalstīju ministrijas pieprasījumu par gandrīz 10 miljonu latu piešķiršanu pedagogu darba samaksas palielināšanai un motivācijas programmas turpmākai realizācijai.
Ministrs komisijas un nozares pārstāvjiem skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija jauno politikas iniciatīvu ietvaros nākamajam gadam pieprasīja 9,9 miljonus latu, pedagogu motivācijai un atalgojuma sistēmas pilnveidošanai. Šos līdzekļus bija plānots novirzīt gan pedagogu pamata likmes paaugstināšanai, gan kvalitātes piemaksu palielinājumam sākot ar nākamā gada 1.janvāri. "Diemžēl šis pieprasījums tika atstāts bez ievērības," teica izglītības ministrs.
Tikšanās laikā IZM sociālie partneri Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija pauda atbalstu ministram, norādot, ka ir nepieciešams turpināt diskusijas papildu finansējumu izglītības un zinātnes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Izglītības un zinātnes ministra un sociālo partneru paustajiem piekrita arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, norādot, ka diskusijas varēs turpināt pēc tam, kad 13.septembrī IZM saņems datus par precīzu skolēnu skaitu uz šā gada 2.septembri, kā rezultātā būs zināms ietaupījums mērķdotācijās pedagogu atalgojumam.
Tikšanās laikā tika runāts arī par nepieciešamību veikt principa nauda seko skolēnam pilnveidi. Ministrs klātesošajiem stāstīja, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā izveidotais pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis šobrīd ir sevi izsmēlis, un jāmeklē risinājumi tā pilnveidei.
"Mēs redzam, ka princips nauda seko skolēnam labi strādā lielajās pilsētās, kur skolu konkurences rezultātā tiek piedāvāta arī kvalitatīvāka izglītība, bet reģionos šis princips nestrādā. Līdz ar to šobrīd darbojas nevienlīdzības princips, kad mazo lauku skolēniem nav iespējams piedāvāt iespēju iegūt vienādas kvalitātes izglītības," stāstīja ministrs.